Austriešu dēkainis lidojuma laikā sasniedza ātrumu 1357 kilometri stundā (km/h), kas 1,25 reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Sākotnēji tika lēsts, ka Baumgartners sasniedza ātrumu 1342 km/h, kas 1,24 reizes pārsniedz skaņas ātrumu.
Mērierīču reģistrētie dati arī liecina, ka Baumgartners nolēca no zemāka augstuma, nekā sākotnēji uzskatīts, līdz ar to lidojums bija par 75 metriem īsāks, tomēr viņš tik un tā nolēca no stratosfēras augstākajiem slāņiem.
Tomēr lēciena laikā reģistrētie dati arī apliecina, cik tuvu Baumgartners atradies nāves briesmām.
Austrietis pagājušā gada oktobrī kļuva par pirmo cilvēku, kas lēcienā bez kāda lidaparāta pārspējis skaņas ātrumu.
Virsskaņas ātrumu Baumgertners sasniedza lidojuma 34.sekundē, kad viņš bija nokritis līdz 33 528 metru augstumam. Kritiena ātrums, pārsniedzot skaņas barjeru, atkarīgs no vides temperatūras attiecīgajā augstumā.
Eksperiments tika pārraidīts tiešraidē, un to vēroja daudzi miljoni skatītāju. Lidojuma ierakstu failu koplietošanas vietnē "YouTube" noskatījušies vairāk nekā 32 miljoni cilvēku.
"Viņš nolēca no mazliet zemāka punkta, bet patiesībā lidoja mazliet ātrāk, kas ir ļoti aizraujoši," sacīja lidojuma tehniskā projekta direktors Arts Tompsons.
Baumgartnera veiktais lēciens apliecina, ka ar atbilstošu ekipējumu un treniņiem teorētiski pastāv zināma iespēja, ka kosmosa kuģa apkalpe varētu izdzīvot kritienā no šāda augstuma pat tādos apstākļos, kādos bojā gāja atspoļkuģa "Columbia" septiņi apkalpes locekļi, vēsta "Daily Telegraph".
Baumgartners laboja četrus rekordus - augstākais brīvais kritiens, lielākais sasniegtais ātrums, cilvēkam krītot, augstākais lidojums ar gaisa balonu un ātrākais kritiens.
Vairāk nekā divās stundās speciālā kapsulā ar hēlija balonu Baumgertners sasniedza 39 kilometru augstumu un pirms izpletņa atvēršanās krita četras minūtes un 20 sekundes. Tomēr viņam vairāk nekā desmit sekunžu pietrūka līdz ilgākajam brīvajam kritienam vēsturē un piektā rekorda pārspēšanai.
Ar virsskaņas ātrumu Baumhertners traucās pusminūti, vislielāko ātrumu sasniedzot kritiena 50.sekundē, atrodoties 27 800 metru augstumā, bet brīvā kritiena 64.sekundē, atrodoties 23 000 metru augstumā, kritiena ātrums pazeminājās zem skaņas barjeras.
Pēc četru minūšu un 20 sekunžu brīvā kritiena Baumgertners 1500 metru augstumā atvēra izpletni un piezemējās pats uz savām kājām tuksnesī Ņūmeksikas štatā.
Bīstamākais eksperimenta brīdis bija, kad Baumgertners brīvā kritiena laikā 13 sekundes nekontrolēti virpuļoja ar ātrumu aptuveni 60 apgriezieni minūtē, veicot 14-16 apgriezienus pirms viņam izdevās atgūt kontroli pār savu ķermeni, skaidroja Tompsons.
Virpuļošanas brīdī spiediens uz Baumgertnera smadzenēm nepārsniedza divus gravitācijas spēkus. Ja virpuļošana būtu ilgāka un ātrāka, spiedienam uz Baumgertnera smadzenēm sasniedzot 3,5 gravitācijas spēkus, automātiski nostrādātu viņa ekipējumā iestrādātais stabilizācijas izpletnis.
Mediķi raizējās, ka brīvā kritiena laikā Baumgertners varētu zaudēt samaņu vai piedzīvot smadzeņu insultu, vai, ka varētu pārplīst viņa aizsargtērps, kas viņam nozīmētu tūlītēju nāvi.
Pats Baumgartners atzina, ka visu brīvā kritiena laiku viņš izmisīgi cīnījies par savu dzīvību.
"Izeja no kapsulas bija akrobātiski ideāla. Es domāju, ka kontrolēju situāciju, taču pēc tam sākās problēmas," stāstīja Baumgartners. "Dažas sekundes es biju pārliecināts, ka bezsamaņā nokritīšu uz zemes. Paldies Dievam, man izdevās apturēt rotāciju, taču tas bija sasodīti grūti. Daudz sarežģītāk, nekā mēs iepriekš pieņēmām."
"Es burtiski biju ellē. Viss griezās gar acīm, un es nesapratu, vai spēšu iziet no šīs griešanās," atcerējās Baumgartners. "Tas ir tāpat kā peldēt, nepieskaroties ūdenim. Ar katru apgriezienu man nācās atkal saprast, kur esmu un ko tagad darīt. Es cīnījos līdz pēdējam, jo zināju, ka pienāks brīdis, kad tikšu ar to galā. Un man tas izdevās."
Līdzšinējais brīvā kritiena rekords piederēja amerikānim Džozefam Kitingeram, kurš 1961.gadā medicīniska eksperimenta ietvaros nolēca no 31 333 metru augstuma.
Projekts "Red Bull Stratos" tika gatavots jau septiņus gadus. Lēciena rezultāti interesē vairāku nozaru speciālistus - ekstrēmos sportistus, inženierus, fiziķus un ārstus. Iegūtie dati tiks izmantoti par pamatu turpmākajiem pētījumiem.