Baumas par to, ka uz Beļģijas Kleinas-Brogelas gaisa karaspēka bāzē kopš "aukstā kara" laikiem glabājas ASV atombumbas, valstī cirkulē jau pēdējās desmitgades. Beļģijas un ASV varas iestādes, kā arī NATO vadība, nekad nav nedz neapstiprinājušas, bet arī noliegušas kodolieroču atrašanos šīs valsts teritorijā. Tajā pašā laikā gan Beļģijas, gan citu Eiropas valstu pacifisti regulāri rīkoja protesta akcijas pret kodolieroču klātbūtni Beļģijā.
Le Soir vēsta, ka Beļģija, lai arī kopumā atbalstījusi kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas tendenci, pati nav vēlējusies šķirties no atombumbām līdz brīdim, "kamēr Krievija nemainīs savu (kodol) arsenālu".
Atomieroču klātbūtne Beļģijā pieminēta diplomātiskajā sarakstē, kas datēta ar 2009. gada 16. septembri, klasificēta kā slepena un kuru parakstījis tagadējais ASV vēstnieks Beļģijā Hovards Gutmans. Ziņojumā informēts par sarunu starp vārdā neminētu ASV vēstniecības vadošu diplomātu, kurš atbild par politiskajiem jautājumiem, un Beļģijas Ārlietu ministrijas ierēdni Verneru Bouensu, kurš atbild par atbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jautājumiem.
Atbilstoši WikiLeaks rīcībā esošajam dokumentam, ASV diplomāts vaicājis V. Bouensam, vai Beļģijas valdība vēlas, lai atombumbas arī turpmāk paliktu tās teritorijā, vai arī tās nepieciešams izvest no valsts. Atbildot Beļģijas pārstāvis izteicies, ka lēmums par to ir jāpieņem kopīgi ar NATO. Pēc V. Bouensa domām, arī ir "netaisnīgi un pat bīstami izvest šos ieročus no Beļģijas vienpusējā kārtā, atstājot neskartas Krievijas taktiskās kodolspējas".
Laikraksts atgādina, ka Krievija un ASV 2010. gada aprīlī Prāgā parakstīja jaunu līgumu par stratēģiskā kodolbruņojumu ierobežošanu. Līguma parakstīšana, pēc Le Soir domām, varēja ietekmēt Beļģijas valdības nostāju jautājumā par ASV kodolieroču atrašanos šajā valstī.