Frankofonu sociālistu līderis Elio Di Rupo tikās ar pagaidu valdības vadītāju Īvu Letermu, lai pārrunātu valsts finansiālo situāciju.
Leterms turpina pildīt premjerministra pienākumus kopš pagājušā gada jūnijā notikušajām vēlēšanām, pēc kurām abu lingvistisko kopienu partijām tā arī nav izdevies panākt vienošanos par koalīcijas izveidi.
Tuvākajās dienās Di Rupo tiksies ar to astoņu partiju līderiem, kuras pagājušajā mēnesī piekrita piedalīties sarunās bez Flāmu nacionālistu partijas "Jaunā Flāmu alianse" (N-VA) līdzdalības.
Sarunas kļuva iespējamas pēc tam, kad flāmu kristīgie demokrāti CD&V izlēma novērsties no N-VA, kas ir lielākā Flandrijas partija.
Pēc pagājušā gada 13.jūnijā notikušajām vēlēšanām Alberts II virknei politiķu uzticējis starpnieka pienākumus politisko partiju domstarpību pārvarēšanai, kas ļautu izveidot koalīciju, kurā būtu pārstāvētas abu konfliktējošo lingvistisko kopienu partijas.
Tomēr līdz pat šim brīdim visu starpnieku pūliņi bijuši neveiksmīgi, un apritējušas jau 429 dienas, kopš valsts dzīvo bez pilntiesīgas valdības.
Lai gan ikdienas problēmas risina pagaidu valdība, ieilgusī krīze vairo bažas, ka Beļģija varētu pilnībā sašķelties.
N-VA, kas pagājušā gada vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, pieprasa paplašināt reģionu autonomiju, tostarp palielinot reģionālo valdību pilnvaras nodokļu iekasēšanā un sociālās politikas veidošanā.
Savukārt franciski runājošie valoņi bažījas, ka jau tā relatīvi nabadzīgākā Valonija pēc fiskālās reformas īstenošanas kļūs vēl trūcīgāka, un izteikuši brīdinājumu, ka tas var novest pie Beļģijas galīgas sadalīšanas.
Flāmi veido aptuveni 60% no 11 miljonus lielā beļģu kopskaita, un Flandrijā bāzēti tādi lieluzņēmumi kā alus ražotājs "Anheuser–Busch InBev", kas kontrolē 25% pasaules tirgus, un atrodas otra lielākā Eiropas osta - Antverpene. Reģions nodrošina 58% no Beļģijas kopējā IKP, kas sasniedz 345 miljardus eiro.
Flandrijas IKP uz vienu iedzīvotāju saskaņā ar 2007.gada datiem sasniedza 31 651 eiro, kamēr frankofonu apdzīvotajā Valonijā tas ir tikai 22 606 eiro.