Sabiedrībā un politiķu vidū lēmumam netrūkst pretinieku, kuri uzsver, ka tā ir veltīga nodokļu maksātāju naudas izšķiešana un indivīda brīvības pārkāpums. No novembra līdz martam plānots izsniegt aptuveni 60 000 identifikācijas karšu — pirmie saņēmēji būs Lielbritānijas iedzīvotāji, kuri nav Eiropas ekonomiskās zonas valstu pilsoņi un kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju studiju vai laulību dēļ. Nākamgad ID kartes kļūs obligātas divu nelielu lidostu darbiniekiem, bet, sākot ar 2012.gadu, tās kļūs plaši pieejamas — taču vismaz iesākumā ne obligātas — pārējiem valsts iedzīvotājiem. Valdība piecu miljardu mārciņu projektu aizstāv, uzsverot, ka tas ļaus stiprināt nacionālo drošību, mazinās identitātes zādzību skaitu un novērsīs nelegālo viesstrādnieku ieplūšanu. Publiskajā telpā atbalsts ID karšu idejai nav plaši parādījies. Toties aktīvi bijuši tās pretinieki. Opozīcijas partijas paziņojušas, ka uzskata projektu par lieku naudas šķērdēšanu. Pret kartēm iebilst populārā nevalstiskā organizācija No2ID, kura uzskata, ka kartes pārkāpj privātuma robežas. Vēl viens oponentu arguments ir sabiedrības neuzticība valdības spējai nosargāt iedzīvotāju datus. Uzticība tika iedragāta pēc tam, kad 2007.gada novembrī Lielbritānijas ieņēmumu dienests pazaudēja diskus ar 25 miljonu britu ģimeņu personiskajiem datiem, ieskaitot banku kontu numurus.
Briti sāk īstenot ID karšu projektu
Oponenti atgādina, ka valdība līdz šim vairākkārt nav spējusi nosargāt iedzīvotāju datus. Kopš Otrā pasaules kara beigām Lielbritānijas iedzīvotājiem iekšzemē nav nācies uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, bet leiboristu valdība uzskata, ka pienācis laiks tās atjaunot. Pamatojot lēmumu ar nacionālās drošības apsvērumiem, valdība plāno valstī pakāpeniski ieviest iedzīvotāju identifikācijas (ID) kartes ar biometriskajiem datiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.