Tomēr Apvienotajā Karalistē, tāpat kā daudzās dalībvalstīs, elite un galvenās politiskās partijas iestājas par dalību blokā, kamēr Konservatīvās partijas iekšienē daudzi gribētu, lai Lielbritānija izstājas no ES. Šai idejai ir būtisks atbalsts sabiedrībā, ko arī apliecināja 23.jūnija referendums.Saskaroties ar šo opozīciju, visām proeiropeiskajām britu valdībām nākas ņemt vērā vēlētāju noskaņojumu. Tā arī izpaužas demokrātija darbībā. Tātad strīdi ar Briseli nav tikai veids, kā gūt piekāpšanos, - Lielbritānijā tiešām pastāv neapmierinātība ar ES, norādījis Lāflends.Viņš atzinis, ka arī citviet situācija ir līdzīga, un atgādinājis, ka vairākas valstis jau balsojušas pret ES. Piemēram, 2005.gadā Francija un Nīderlande referendumos noraidījusi ES konstitūciju, Īrija divas reizes balsojusi pret ES līgumiem, bet Dānija 1992.gadā noraidījusi Māstrihtas līgumu."Patiesībā Eiropas Savienība referendumos nekad nav uzvarējusi, bet sakāves gadījumos rīkojusi nākamo referendumu, kamēr beidzot panākusi vēlamo rezultātu. Citiem vārdiem runājot, šī problēma pastāv visā Eiropas Savienībā, tikai Lielbritānijā tā skaidrāk izpaudusies. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas nevar turpināties bezgalīgi," spriedis eksperts.
Britu filozofs: Londonas strīdi ar Briseli nav tikai kaulēšanās
Londonas strīdi ar Briseli nav tikai kaulēšanās, lai panāktu savu, - neapmierinātība ar Eiropas Savienību Lielbritānijā tiešām pastāv, intervijā ziņu aģentūrai LETA norādījis eiroskeptiski noskaņotais britu filozofs, Parīzes Demokrātijas un sadarbības institūta direktors Džons Lāflends.Pēc viņa teiktā, Lielbritānijas attiecības ar Eiropas Savienību bijušas sarežģītas jau kopš pirmo Eiropas institūciju izveidošanās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.