Britu retušēto radikāļu triumfs nes līdzi riskus
Ādolfs "nedaudz pārspīlēja", islāms ir "ļauna reliģija" un holokausts ir "20.gadsimta lielākais mīts". Tā paziņo Britu nacionālās partijas (BNP) līderis Niks Grifins, kuram izdevies pielikt punktu laikmetam, kad labā spārna ekstrēmisti Lielbritānijā tika uzskatīti par marginālu spēku — Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās viņa vadītā partija ieguvusi divas vietas. Politikas vērotāji nedomā, ka BNP uzvaras gājiens turpināsies arī parlamenta vēlēšanās, tomēr pastāv risks, ka tautas dusmu pārbiedētās lielās partijas tā vietā, lai dotu pretsparu BNP ekspluatētajiem aizspriedumiem, mēģinās tos izmantot savā labā.
Paldies skandāliem
Tas nebija pārsteigums — pirms jūnija vēlēšanām politiskie komentētāji teju vienā balsī brīdināja, ka vēlētāju vilšanās var nākt par labu radikālajām partijām, jo tieši tām tiks protesta balsis. Pirmām kārtām tāpēc, ka vēlēšanas sekoja skandālu ziemai — vispirms atklājās, ka daži Lordu palātas locekļi par samaksu maina likumus, bet vēlāk sekoja mediju atklājumi par deputātu izdevumu kompensāciju ļaunprātīgu izmantošanu. Otrais labvēlīgais faktors BNP panākumiem bija krīze — ilgstošais uzplaukuma periods bija pēkšņi un sāpīgi beidzies, iestājās recesija, kas vissmagāk skāra rūpnieciskos rajonus valsts ziemeļos.
Prognozes piepildījās, un divi BNP partijas biedri ieguva vietas EP. Tādējādi Strasbūrā Lielbritāniju turpmāk pārstāvēs cilvēki, kuri par savu mērķi izvirzījuši Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. BNP uzvara ir vēsturiska — izņemot vienu vietu Londonas pilsētas padomē, nedz šī partija, nedz kāda no tās ideoloģiskajām priekšgājējām nekad nebija guvusi uzvaru nacionāla mēroga vēlēšanās.
Slēptie uzvaras riski
Izskaidrojums BNP panākumiem, pēc The Times komentētāju domām, ir partijas "reformētais zīmols". Un par to lielā mērā jāpateicas BNP līderim N.Grifinam. Jau piecu gadu vecumā viņš braukājis ar trīsriteni pa Safolkas ielām, reklamējot konservatīvo kandidātu vēlēšanās. Mein Kampf viņš izlasīja 13 gadu vecumā un skolā, kurā viņam bija iesauka Nikspenis, lepni paziņoja: "Es neesmu ekstrēmists, es esmu sociālists — nacionālsociālists." N.Grifins 90.gados pievienojās BNP un 1999.gadā kļuva par tās līderi.
N.Grifins apņēmās panākt BNP ievēlēšanu un šī mērķa labad nolēma nedaudz retušēt ekstrēmismu. Atklāts rasisms tika pieklusināts ("Ādolfs nedaudz pārspīlēja"), galvenā ienaidnieka vietā ebrejus nomainīja musulmaņi, un partija sāka mērķtiecīgi ekspluatēt zemāku ienākumu slāņu bailes no islāma fundamentālisma, imigrācijas un bezdarba. Krīze nāca kā saukta, un N.Grifins presei atzinās: "Jo lielāks haoss, jo vairāk tu priekā berzē rokas."
N.Grifins saka, ka cer uz vismaz duci vietu Lielbritānijas parlamentā. Šāda prognoze, pēc The Economist vērtējuma, ir "muļķīgs pārspīlējums", jo mazu partiju iekļūšanu parlamentā bremzē mažoritārais vēlēšanu princips, taču tas nenozīmē, ka BNP pēkšņā prominence nerada riskus. Panākumi EP vēlēšanās nodrošinās BNP ar lielāku ietekmi, un lielās partijas vairs nevarēs to ignorēt. Un cerībā atgūt vīlušos vēlētāju lielās partijas var censties uzrunāt tās pašas fobijas, kuras tik veiksmīgi izmantoja BNP. Tas nozīmēs, ka BNP uzvara ir daudz lielāka, nekā sākotnēji šķita.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.