Bušs turēja solījumus Baltijai

Buša prezidentūru. Jau šonedēļ kļūs zināms, kas Baltajā namā nomainīs vienu no visu laiku nepopulārākajiem tā saimniekiem. Citviet pasaulē ASV līderis pelnījis daudz kritisku vārdu, bet Baltijas valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, viņš bija stingrs atbalstītājs, kurš iestājās par jauno Austrumeiropas demokrātiju nokļūšanu NATO un veicināja to aizsardzības spēju stiprināšanu, uzsver politikas analītiķi. "Mēs nezinām, kāds [ārpolitikā] būtu Džordžs Bušs, ja nebūtu 2001.gada 11.septembra terora aktu," saka politoloģe Žaneta Ozoliņa. Tieši tādēļ esot grūti kritizēt Dž.V.Buša karstgalvību un lēmumu pieņemšanas procesu, jo viņam nācās būt ASV prezidentam sarežģītā laikā. Teroristu pārņemtu lidmašīnu ietriekšanās Ņujorkas dvīņu torņos lielā mērā ietekmēja Dž.V.Buša ārpolitiku. Sekoja karš Afganistānā, kur tika gāzts teroristus atbalstījušais Taleban režīms, bet miera uzturēšanas misijā šajā valstī joprojām spiesti atrasties virkne ASV sabiedroto, arī Latvijas karavīri.Latvija — Buša atbalstītāja Afganistānā notikušo karu atbalstīja vairums eiropiešu, iebrukums 2003.gada martā Irākā sašķēla ASV sabiedrotos. Lielākā daļa no viņiem vainoja ASV prezidentu par vienpersonisku un individuālistisku pieeju Sadama Huseina režīma gāšanai. Latvija un citas uz iestāšanās NATO sliekšņa stāvošās jaunās dalībvalstis kļuva par stingrām šī strīdīgā soļa atbalstītājām. Rietumeiropas valstu valdības un sabiedrības aizvien mazāk bija gatavas uz kopīgu uzupurēšanos un riskiem sūtīt savus karavīrus un piedalīties militārās operācijās, austrumeiropieši iesaistījās. "Amerikāņu doma bija, ka Rietumeiropas norieta trajektoriju var mainīt ar pēc iespējas ātrāku Eiropas pievienošanu transatlantiskajām struktūrām," saka bijušais Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis. Par leģendu kļuva Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas intervijas sniega ieputinātajā Baltajā namā īsi pirms kara Irākā. A.Ronis uzskata, ka "naivais, bet patiesais proamerikānisms", kāds bija austrumeiropiešiem, ļāva viņiem kļūt par uzticamu ASV sabiedroto cīņā pret terorismu un cīņā par demokrātijas veicināšanu citos pasaules reģionos. Tiesa, jauno demokrātiju atbalstīšana nebija vien Dž.V.Buša sasniegums. Tā ir bijusi konsekventa ASV ārpolitika atbalstīt dzimstošās demokrātijas jau kopš aukstā kara laikiem.Turēja solījumus "Vīķe-Freiberga emocionāli viņu uzrunāja un apstiprināja viņa pārliecību, ka demokrātija un brīvība ir tas, ko latvieši grib," saka A.Ronis. Dž.V.Bušam patika izlēmīgi, rīkoties gatavi cilvēki, kāda ir arī V.Vīķe-Freiberga. Dž.V.Buša raksturā bija neaizmirst ne labo, ne slikto. Latvijas gadījumā tas bija stingrais atbalsts karam Irākā un citos jautājumos. Kā ASV prezidenta īpašās attieksmes žests pret Latviju un V.Vīķi-Freibergu tika vērtēts viņa lēmums 2005.gada maijā, esot ceļā uz Krieviju, kur pompozi tika atzīmēta Otrā pasaules kara beigu 60.gadadiena, ierasties arī vizītē Latvijā. Tas notika laikā, kad Latvija bija pielikusi lielus pūliņus, skaidrojot starptautiskajai sabiedrībai, ka Otrā pasaules kara beigas tai nenozīmēja brīvību, bet jaunas okupācijas sākumu. "Mēs nekad ne atzinām, ne akceptējām notikušo [Baltijas] okupāciju," vizītes laikā Rīgā uzsvēra Dž.V.Bušs. Latvijas medijos īpaši tika kultivētas V.Vīķes-Freibergas īpašās attiecības ar Dž.V.Bušu. Tika uzskatīts, ka lielā mērā pateicoties Valsts prezidentes nopelniem un spožajai sevis parādīšanai uz starptautiskās politikas skatuves, 2006.gada NATO samits notika tieši Rīgā. "Ja Bušam Latvija nebūtu simpātisks un politiski zināms partneris, tad mēs redzētu viņu mazāk. Lielvalstu līderiem gribas draugus, bet viņš darbojas kā savas valsts ārpolitikas īstenotājs, un te tas personiskais elements ir sekundārs," saka Ž.Ozoliņa. Latvijai viņš arī bija līderis, kurš pildīja dotos solījumus. Dž.V.Bušs Baltijas valstīm pauda apņemšanos, ka līdz savas prezidentūras termiņa beigām palīdzēs tām iegūt bezvīzu režīmu ar ASV. Jau pēc divām nedēļām šis solījums būs īstenots dzīvē un Latvijas pilsoņi Savienotajās Valstīs varēs ieceļot bez vīzām.