Saskaņā ar Čehijas likumiem prezidentam Vāclavam Klausam tagad ir jānosauc jauns premjerministra kandidāts, taču nav noteikts, cik ilgā laikā. Pēc nominēšanas 30 dienu laikā jānotiek uzticības balsojumam. Ja tas ir negatīvs, prezidents var mēģināt vēl divas reizes, un, ja neviens no kandidātiem negūst uzticību, prezidents atlaiž parlamentu un izsludina ārkārtas vēlēšanas. Čehijas vēsturē tāds gadījums ir bijis vienu reizi — politiskās krīzes laikā 1998.gadā.
Laikraksts Dnes vēstī, ka ir iespējami divi scenāriji — vai nu M.Topolāneka valdībai ļauj turpināt darbu līdz ES prezidentūras beigām jūnijā, pēc tam izsludinot ārkārtas vēlēšanas, vai nekavējoties tiek iecelta "tehnokrātu" valdība, kura valsti vada līdz kārtējām vēlēšanām nākamgad. Politologs Jans Kubāčeks laikrakstam teica, ka valsti sagaida "nervu karš" starp M.Topolāneku un sociāldemokrātu līderi Jirži Paroubeku, kas varētu beigties ar vienošanos par ārkārtas vēlēšanām. M.Topolāneks tām ir publiski paudis atbalstu, bet vienlaikus izteicies, ka šobrīd vislabākā izvēle premjera amatam esot viņš pats. "Ja prezidents nosauc kādu citu kandidātu, tas pavērs durvis komunistu tiešai vai pastarpinātai līdzdalībai valdībā," intervijā Hospodarske noviny teica M.Topolāneks.
Valdības krišana palielina neskaidrību par diviem būtiskiem dokumentiem. Parlamenta augšpalātā ir iestrēgusi Lisabonas līguma ratifikācija, jo labējie Senātā kā līguma apstiprināšanas priekšnosacījumu izvirza līguma akceptēšanu par ASV radaru bāzes izveidi Čehijā. Bet radaru līguma tālāka virzīšana parlamentā apstājusies, jo pret to iebilst sociāldemokrāti. Valdības krišana var ratifikāciju vēl vairāk paildzināt vai pat atlikt uz nenoteiktu laiku.