Pirmajā kārtā, kas norisinājās piektdien un sestdien, piedalījās deviņi kandidāti, bet tā kā nevienam no viņiem nav izdevies iegūt vismaz pusi balsu, 25. un 26.janvārī tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta.
69 gadus vecajam Zēmanam, kurš pārstāv kreisi centrisko Pilsonisko tiesību partiju (SPOZ), pirmajā kārtā izdevies iegūt 24,2% balsu, savukārt 75 gadus vecajam Švarcenbergeram - 23,4%.
Švarcenbergers pārstāv konservatīvo partiju "TOP 09" (partijas nosaukums veidots no čehu vārdu "tradīcija, atbildība un labklājība" abreviatūras un tās dibināšanas gadskaitļa).
Šīs ir pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas Čehijā un to uzvarētājs nomainīs amatā Vāclavu Klausu, kurš Čehijas prezidenta krēslā aizvadījis veselu desmitgadi un kļuvis pazīstams kā viens no nelokāmākajiem eiroskeptiķiem visā kontinentā.
Klausa pilnvaru termiņš beidzas 7.martā.
Kopš bijušās Čehoslovākijas sadalīšanas 1993.gadā Čehijā notikušas četras prezidenta vēlēšanas, taču tajās nākamo valsts galvu izvēlējās abu parlamenta palātu deputāti.
2012.gadā prezidenta ievēlēšanas kārtība tika mainīta, pārejot uz vispārējām tiešām vēlēšanām, jo sabiedrībā valdīja viedoklis, ka Klausa pārvēlēšana 2008.gadā bijusi vairāk saistīta ar politisko tirgošanos, nevis ar valsts interesēm.
Lai gan Čehijas prezidenta pilnvaras ir ierobežotas un lielā mērā ceremoniālas, viņam ir veto tiesības likumdošanas procesā un liela loma centrālās bankas vadītāja izvēlē.
Tomēr politikas analītiķi norāda, ka tiešās vēlēšanas prezidentam piešķir lielāku autoritāti.