Vairums no šīm partijām uzstāj, ka Čehijai nevajadzētu pieņemt nevienu pašu patvēruma meklētāju, norāda laikraksts.
Starp tām ir jau iepriekš labi zināmas partijas, piemēram, Tomio Okamuras vadītā Tiešās demokrātijas partija (SPD), Saullēkta kustība, galēji labējā Strādnieku sociālā taisnīguma partija (DSSS) un Republikāņi. Taču ir arī tādi pavisam jauni veidojumi kā "Nē nelegālajiem imigrantiem - lai nauda tiek mūsu ļaudīm".
"Pēc migrantu ierašanās tas maksās naudu. Kā reģionālo sapulču un, iespējams, arī reģionālo valdību locekļi mēs spēsim to ietekmēt, cenšoties nepieļaut sociālo mājokļu piešķiršanu imigrantiem. Turklāt mums būs programmas, kas veidotas konkrētiem reģioniem," laikraksts citē jaunizveidotās kustības pārstāvi Petru Hanningu.
Sociologs Daniels Prokops uzskata, ka šīm protesta kustībām ir zināmas izredzes 7. un 8.oktobrī notiekošajās vēlēšanās iekļūt kādā no Čehijas 13 apgabalu parlamentiem.
"Neskatoties uz to, uzskatu, ka tām kaitēs to pārāk lielais skaits," sarunā ar MfD piebilst sociologs.
Tajā pašā laikā Okamura pauž pārliecību, ka SPD konkurējošo pret imigrāciju vērsto partiju skaits nav svarīgs, jo viņš bijis pirmais, "kas sāka brīdināt par musulmaņu imigrācijas problēmu".
Tomēr eksperti norāda, ka partijas, kuras savu kampaņu pamatā balsta pret imigrāciju vērstos saukļos, varētu negūt arī nekādus vērā ņemamus panākumus, jo vēlētāji vairāk ieinteresēti jautājumos, kas tieši saistīti ar katru konkrēto reģionu.
Tajā pašā laikā viņi brīdina, ka šo partiju panākumi ir atkarīgi no tradicionālo partiju nostājas ar imigrāciju saistītos jautājumos, un MfD norāda, ka lielās partijas līdz šim atteikušās imigrāciju padarīt par galveno kampaņas jautājumu.
Taču tās apzinās, ka kampaņas laikā nevarēs pilnībā šo jautājumu ignorēt, uzsver laikraksts.
Jau tagad pret jebkādu patvēruma meklētāju uzņemšanu iebilst finanšu ministrs Andrejs Babišs, kas vada valdošajā koalīcijā esošo Neapmierināto pilsoņu akciju (ANO).
Stingrāku nostāju šajā jautājumā sākusi ieņemt arī otra lielākā no valdošajām partijām - sociāldemokrāti (ČSSD), īpaši iekšlietu ministrs Milana Hovaneca personā, norāda MfD.
No opozīcijā esošajām tradicionālajām partijām imigrāciju kā vienu no galvenajiem jautājumiem savā priekšvēlēšanu programmā iekļāvusi arī labēji centriskā Pilsonisko demokrātu partija (ODS).
Tādējādi nelielās pret imigrantiem noskaņotās partijas nevar sevi parādīt kā nesamierināmu alternatīvu nedz valdībai, nedz opozīcijai, atzīst laikraksts.
Piemēram, Ūstu apgabalā vēlēšanās startē veselas četras partijas, kuru nosaukumi liecina par vēršanos pret imigrāciju, turklāt divu partiju nosaukumi ir gandrīz vienādi - "Nē nelegālajiem imigrantiem - lai nauda tiek mūsu ļaudīm" un "Nē nelegālajiem imigrantiem - lai nauda tiek mūsu bērniem".
Tomēr ČSSD saraksta pirmais numurs Ūsti apgabalā Jaroslavs Foldina apgalvo, ka imigrācija esot "pseidojautājums" un viņš personīgi domā galveno uzmanību pievērst bezdarbam.
"Līdz šim neesmu Ūsti redzējis nevienu bēgli. Tā visa ir pseidoproblēma, kamēr sociālais netaisnīgums šeit pastāv un sociālā politika bijusi nepareiza (..). Tās ir problēmas, kam protesta partijas vispār nepievēršas," sarunā ar MfD uzsver Foldina.
Savukārt Hannings, kas pazīstams arī kā dziedātājs un producents, norādījis, ka viņa kustība "nevēlas, lai mūsu sociālās sistēmas nauda tiktu tērēta pret mūsu tautu, kā tas, piemēram, notiek Francijā, kā to tur pierāda masu slepkavošanas uzbrukumi. Taču pamatā mēs neesam ksenofobi".
Kopumā katrā no apgabaliem oktobrī gaidāmajās vēlēšanās startē no 17 līdz 25 partijām.