Vismaz 11 tibetieši šogad ir pašaizdedzinājušies tibetiešu apdzīvotajā Sičuaņas provinces daļā, kas robežojas ar Tibetas autonomo rajonu, tādējādi protestējot pret Pekinas kontroli.
"Pat daudziem ķīniešiem no Ķīnas pamatteritorijas, apmeklējot Tibetu būs skaidrs, ka situācija ir šausmīga," preses konferencē Japānas galvaspilsētā Tokijā paziņoja dalailama, piebilstot, ka "savā ziņā notiek kultūras genocīds", jo Ķīnas varas iestādes pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā pret Tibetu īsteno bezkompromisu politiku. "Bezcerīgās situācijas dēļ tad arī notiek šādi skumji incidenti," norādīja Tibetas budistu garīgais līderis.
Pagājušajā nedēļā aizdedzinājās tibetiešu mūķene, bet piektdien kāds tibetietis guva kāju apdegumus pēc tam, kad aizdedzinājās pie Ķīnas vēstniecības Indijā.
Ķīna paziņojusi, ka atbildība par pašaizdedzināšanās vilni jāuzņemas dalailamam, kas 1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu bija spiests bēgt no Tibetas uz Indiju. Ķīna uzstāj, ka neliedz tibetiešiem praktizēt savus reliģiskos rituālus.
76 gadus vecais Nobela Miera prēmijas laureāts dalailama pagājušajā mēnesī Indijā vadīja aizlūgumu par tiem, kas pašaizdedzinājušies. Aizlūgumā piedalījās gan mūki un mūķenes, kā arī citi tibetieši.
Ķīna ir okupējusi Tibetu kopš 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz Tibetu.
1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu dalailama bija spiests bēgt no Tibetas. Pēc bēgšanas viņš Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja Tibetas valdību trimdā. Dalailama uzsver, ka vēlas panākt Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu Tibetas neatkarības atgūšanu.