Viena no Eiropas lielākajiem infrastruktūras projektiem izmaksas tiek lēstas ap pieciem miljardiem eiro. Lai gan tas ceļu no Hamburgas līdz Kopenhāgenai ļaus samazināt no 4,5 stundām līdz trim, Vācija tā izveidē izrādījusi zināmu vienaldzību. Dānijas eksporta tirgū Vācijai ir liela loma, taču pašiem vāciešiem šī Skandināvijas daļa nešķiet vilinoša, norādījis Spiegel. Tuneļa celtniecība Dānijai jāfinansē par saviem līdzekļiem, tādēļ tā pārņems tuneļa īpašumtiesības un izmantošanas maksu.
Ideja par valstu savienošanu pār Femerbelta šaurumu nav jauna, jo pavīdējusi jau pagājušā gadsimta sākumā. Vēl nesen par iespējamu uzskatīja tilta celtniecību, bet šonedēļ Dānijas parlaments atbalstījis tuneļa būvi. Tilts ievērojami paaugstinātu avāriju risku, jo ik gadu šaurumu šķērso ap 40 tūkstošiem kuģu. Kā raksta The Copenhagen Post, tunelis arī izmaksā ievērojami lētāk un tā būvniecība ļaus nodrošināt darbvietas vietējiem. Tuneļa būvniecību plāno sākt 2014. gadā, lai 2020. gadā notiktu tā atklāšana.