Tuvojas noslēgumam testēšanas fāze īpašai datorprogrammai, kuras uzdevums ir atjaunot sākotnējā izskatā dokumentus, izmantojot ieskanētās papīra strēmeles, kas palikušas pēc smalcināmās mašīnas, vai arī ar rokām sapluinīto aktu fragmentus.
Kamēr pasaules skati bija piesaistīti eiforijā esošajiem berlīniešiem, kuri ar laužņiem uzbruka nīstajam Berlīnes mūrim, kas 28 gadus bija šķēlis sadalītās Vācijas galvaspilsētu, norisinājās cits iznīcināšanas process, kas sabiedrības acīm palika slēpts.
1989.gada novembrī krītot Berlīnes mūrim, Stasi darbinieki ķērās pie savu slepeno lietu iznīcināšanas, sākotnēji dokumentus laižot caur smalcināmajām mašīnām, bet tad, kad tehnika no pārpūles uzteica, viņi ķērās pie aktu plosīšanas ar rokām.
Dokumentu atliekas bija paredzēts ar mērcēšanas palīdzību pārvērst papīra masā vai arī sadedzināt, taču visā Vācijā izveidotās pilsoņu komitejas paspēja pēdējā brīdī pārņemt Stasi birojus, izglābjot no iznīcības miljoniem bēdīgi slavenās iestādes lietu, kā arī iegūstot 15 500 maisu ar sapluinīto aktu fragmentiem.
Katrā no maisiem ir no 50 līdz 80 tūkstošiem papīra strēmeļu, kas satur informāciju par desmitgadēm ilgo komunistu pārvaldītās Vācijas daļas pilsoņu izsekošanu. 1995.gadā sākās darbs pie šo dokumentu restaurācijas, kas līdz šim notika ar rokudarba palīdzību.
Vācieši joprojām saglabājuši lielu interesi par savu pagātni, un kopš brīža, kad Stasi arhīvi pirms 20 gadiem kļuva publiski pieejami, federālā iestāde, kura pārrauga komunistiskā režīma slepenpolicijas arhīvu, saņēmusi 2,83 miljonus informācijas pieprasījumu, no tiem 80 611 pieprasījumi tika iesniegti 2011.gadā. "2000.gadā [parlamenta] apakšpalāta - Bundestāgs - uzdeva mums meklēt veidu, kā paātrināt šo restaurāciju," aģentūrai AFP stāsta Joahims Heislers, kurš ir viens no atbildīgajiem par dokumentu atjaunošanu.
Savukārt Frauenhofera institūta inženieris Bertrāms Nikolajs stāsta, ka, izvērtējot problēmu, radusies doma piedāvāt datorizētu risinājumu.
Seši Heislera līdzstrādnieki, kas piedalās jaunās programmas testēšanā, žilbinošajā neona gaismā iztukšo kārtējo maisu ar papīra strēmelēm un vispirms paši ar rokām veic sākotnējo šķirošanu, fragmentus izvietojot pa vairākām kastēm.
Pēc tam tālākais darbs jau tiek uzticēts datoram. Vispirms paīra strēmeles tiek skanētas, bet pēc tam programma tās sāk šķirot, izmantojot tādus kritēriju kā papīra šķirne un krāsa, rokraksts vai rakstāmmašīnas šrifts.
Visbeidzot sašķirotie fragmenti tiek savienoti, restaurējot sākotnējo dokumentu. "Līdz šim esam digitalizējuši 70 maisu saturu," norāda Nikolajs, piebilstot, ka, noslēdzot testēšanas fāzi, paredzēts restaurēt 400 maisos esošos dokumentus.
Datorprogrammas testēšanai no valsts budžeta atvēlēti astoņi miljoni eiro, taču pārejai uz nākamo fāzi būs nepieciešami jauni līdzekļi. Pagaidām gan nav vēl īsti skaidrs, cik daudz.
Nikolajs cer, ka Stasi dokumentu restaurācija pa īstam sāksies nākamgad, taču, visticamāk, tas tomēr notiks tikai 2014.gadā.