Boa čūskai līdzīgie milzeņi — lielākās zināmās jebkad dzīvojušās čūskas — barojās ar krokodiliem un milzu bruņrupučiem, tomēr klimata maiņa vai citi iemesli neļāva tām izdzīvot līdz mūsdienām, teikts žurnālā Nature publicētā rakstā. Milzu rāpuļu dzīves apstākļi pētniekus ieinteresējuši teju vairāk par pašām čūskām, jo to izmērs liecina, ka viņu dzīves laikā vidējā temperatūra ekvatoriālajā Dienvidamerikā bijusi ap 30—34 grādiem, tātad par vairākiem grādiem augstāka nekā mūsdienās. "Dienvidamerikas tropu ekosistēma pirms 60 miljoniem gadu bija pārsteidzoši atšķirīga," žurnālistiem sacīja viens no ekspedīcijas dalībniekiem paleontologs Džonatans Blohs. "Tad tāpat bija lietusmeži, taču tajos bija vēl karstāks un aukstasiņu rāpuļi varēja izaugt daudz lielāki. Tā rezultātā radās lielākās čūskas, kādas pasaule jebkad pieredzējusi un, cerams, lielākas, nekā mums jebkad nāksies pieredzēt," viņa teikto citē CNN. Izpētot karstāka klimata iespaidu uz planētu, zinātnieki arī varēs precīzāk paredzēt globālās sasilšanas ietekmi uz mūsu dzīves apstākļiem.
Dienvidamerikā atrod milzu čūskas atliekas
Gigantiskas čūskas, kuru garums pārsniedzis 13 metrus, bet masa — tonnu, pirms aptuveni 60 miljoniem gadu bija neapstrīdamas tagadējās Dienvidamerikas teritorijas valdnieces, liecina nesen Kolumbijas ogļraktuvē uzieta fosilija. "Tās izmēri ir apbrīnojami. Platākajā vietā čūska būtu bijusi cilvēka gurnu augstumā," pētījuma preses ziņojumā norāda ģeologs Deivids Pollijs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.