Dienvidosetijas separātisti vēlas atšķelties no Gruzijas un apvienoties ar Ziemeļosetiju, kas jau vairāk nekā 200 gadu ir Krievijas sastāvā. Dienvidosetija kopā ar visu Gruziju savulaik bija Krievijas impērijas sastāvdaļa, bet 1917.gadā pēc boļševiku apvērsuma Krievijas impērija izjuka un Gruzija ieguva neatkarību. Saskaņā ar līgumu, ko 1920.gadā Gruzija parakstīja ar padomju Krieviju, Gruzijas sastāvā tika ieskaitīta "Tbilisi guberņa ar visiem apriņķiem", tātad arī Dienvidosetiju. Tolaik šajā reģionā saimniekoja boļševiki, un Gruzijas valdība nevarēja samierināties ar naidīga režīma darbošanos Dienvidosetijā. Gruzija sāka militārās operācijas, ko osetīnu vēsturnieki tagad raksturo kā "soda akcijas". 1921.gadā padomju karaspēks iebruka Gruzijā, sagrāba varu un piespieda pievienoties PSRS. 1922.gadā tika izveidots Dienvidosetijas autonomais apgabals Gruzijas PSR sastāvā.
Vaino Staļinu
Osetīnu vēsturnieki apgalvo, ka pats Staļins esot parūpējies, lai Dienvidosetija tiktu pievienota viņa dzimtajai Gruzijai, nevis apvienota ar radniecīgo Ziemeļosetiju, kas ietilpa Krievijas sastāvā. Boļševiku valdība tolaik pa savam pārkrāsoja bijušās Krievijas impērijas tautu robežas, nerēķinoties ar iesaistīto tautu gribu.
PSRS laikā osetīni un gruzīni sadzīvoja diezgan mierīgi, bet nacionālisma vilnis sāka pastiprināties 80.gadu beigās, kad PSRS impērija tuvojās sabrukumam. Gruzija nolēma atšķelties no PSRS, bet osetīni bija noraizējušies par savu statusu. 1990.gadā viņi pasludināja Dienvidosetiju par atsevišķu republiku PSRS sastāvā. Tas nokaitināja Gruzijas valdību, kas nolēma likvidēt Dienvidosetijas autonomiju.
Gruzijas prezidents Zvijads Gamsahurdija nolēma sākt uzbrukumu Dienvidosetijai, lai saglabātu šo reģionu Gruzijas sastāvā. Sākās karš, kurā Krievija nostājās Dienvidosetijas separātistu pusē. Karadarbība turpinājās līdz 1992.gada vidum. Bruņotais konflikts nonāvēja vairāk nekā 3000 cilvēku, desmitiem tūkstošu devās bēgļu gaitās. 1992.gada vasarā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins un Gruzijas līderis Eduards Ševardnadze vienojās par pamieru. Saskaņā ar šo vienošanos Dienvidosetijā tika ievesti Krievijas karavīri, kam bija jāpilda miera uzturētāju pienākumi. Līdzīga shēma konflikta apturēšanai tika izmantota arī Abhāzijā.
Krievijas ietekme
2001.gadā Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Maskavas atbalstītais Eduards Kokoiti. Viņš mēģina panākt, lai Dienvidosetija tiktu iekļauta Krievijas sastāvā. Dienvidosetijas separātisti visus šos gadus saņēmuši lielu palīdzību no Krievijas. Maskava parūpējās, lai Dienvidosetijā līdz pat 90% iedzīvotāju iegūtu Krievijas pilsonību. Dienvidosetijas ekonomika faktiski tika uzturēta ar Krievijas budžeta līdzekļiem. Arī tagad Krievija sola lielu naudu Dienvidosetijas atjaunošanai pēc karadarbības. Katrs cietušais varētu saņemt 2000 dolāru kompensāciju, bet kopumā Dienvidosetijai paredzēts atvēlēt vismaz 400 miljonus dolāru.4