Dienvidosetija - mīna ar laika degli

Te nav runas par Dienvidosetijas neatkarību (kas ir tikai formāls starpposms), bet par to vai atļaut kādai citai vastij vardarbīgā ceļā atšķelt no otras valsts teritoriju! Kā lasīju, tad osetīni un abhāzi nebija vairākumā savos reģionos - tikai ar krievijas armijas atbalstu no šīm teritorijām tika patriekti gruzīni. Prasīt Dienviosetijas atdalīšanos ir tas pats, ja tagad Īrijā kādā reģionā sapulcētos visi Latvijas viesstrādnieki un pieprasītu atdalīšanos no Īrijas, lai vēlāk pievienotos Latvijai! Pēc faktiskās situācijas šobrīd Gruzijai ir mazas izredzes noturēt Dienviosetiju - gruzīni tur tagad ir palikuši ļoti maz (lielākoties jauktajās ģimenēs), Gruzijai nav resursu, lai atjaunotu Dienvidosetijas infrastruktūru (visi līdzekļi aizies tiem, kas grib palikt Gruzijas sastāvā), Krievijas armija un Dienviosetijas militārie grupējumi nepieļaus Gruzijas spēku ieiešanu Dienviosetijā (Gruzija nevar atļuties vēl vienu karu ar Krieviju)! Diemžēl mazām valstīm ir jārēķinās ar lielo valstu interesēm un to militāro pārspēku! Atbilstoši tam arī jāizvirza arī savi mērķi! Kad kaimiņos ir Krievija, nav vietas ideālismam un starptautiskajām tiesībām - tāda ir reālpolitika!

Atdodot kaut ko vienu vieniem, otru citiem, vienmēr uzradīsies kāds trešais, ceturtais, kas arī prasīs, lai viņam kaut ko atdod. Laikam Gruzija no tā baidās. Neatgriezeniski zaudējot Abhāziju, tiek zaudēta liela piekrastes daļa, DOsetija vispār ir pamatīgs robs teritorijā. Un, ja Adžārija atkal saceļas? Samche-Džavahetijā kompakti dzīvo turki, Gruzijā ziemeļos no Armēnijas dzīvo armēņi, austrumos - azebaidžāņi. Kaut kur starp viņiem - grieķi. Neapšaubāmi, gruzīni baidās, ka tad arī citi var sākt kaut ko prasīt. Un, ja paskatās vēsturiskās kartes, tad laika gaitā gruzīni ir tikai zaudējuši teritorijas. Piemēram 1918.-1919. gada Gruzijas DR ir stipri lielāka, 1500. gadu Gruzijas 4 kņazistes kopā aizņem gandrīz 2x lielāku teritoriju kā mūsdienu Gruzija juridiskās robežās. Tautai, kas vēstures gaitā ir tikai zaudējusi savas zemes, mentalitāte ir pavisam cita, kā mums, kuriem 700 gadus savas valsts vispār nav bijis. Jau procentuāli mazā Abrene sāpēja, kad tika atdota? Ko lai saka par gruzīniem?

Laba informācija pārdomām, bet nav atbildes uz naivo jautājumu: tad kādēļ gan Gruzijai neatvadīties no sev naidīgās Dienvidosetijas, kas tai sagādājusi vienvienīgus konfliktus, karus, asinis un nebeidzamu nedrošību Krievijas interešu dēļ un nedzīvot mierā? - Teritorija? Resursi?

Gruzija daritu gudri, ja atzītu Osetijas neatkarību. Kremlim tas nemaz nepatiktu, jo tad uz neatkarību varētu pretendēt arī Ziemeļosetija. Cīņa ar tautu cīņu par neatkarību ir neauglīga, tā kaitē abām pusēm, kā metropolei, tā provincei. Ja būtu savlaicīgi atzīta Abhāzijas un Osetijas neatkarība, nebūtu bēgļu no šīm zemēm. Militāriem līdzekļiem maz var līdzēt, ja nav saprašanās.

Tas ka nacionālo valstu robežas iet pāri etniskajām ir sen zināms fakts, bet tas neļauj citai nacionālai valstij pāriet riobežas un sākt saimniekot citas valsts teritorijā tikai tamdēļ ka tur ir neskaidrības par seperātiskās teritorijas statusu... Ja Albānijas armija ieetu Kosovā (krīzes vai pilsoņu kara laikā laikā) tikai tāpēc ka tur ir viņu tautieši visiem būtu skaidrs ka nu ir lielas ziepes savārītas, jo viena valsts ir pārgājusi citas valsts robežu, bet Krievijas gadījumā federālie spēki ir aizgājuši līdz Tbilisi un tas jau ir klasisks 19 gadsimta karš kad viena valsts iekaro otras teritoriju laužot visas starptautiskās vienošanās. Viena valsts ir uzbrukusi otrai. Visas Krievijas darbības Čečenijā piemēram diemžēl ir Krievijas iekšējā lieta, kuru citas valstis var vienīgi atbalstīt vai nosodīt. Uzbrukums citai valstij ir bisku cita štelle...

Jūtos priecīgi pārsteigts lasot tavu komentāru, tātad neesmu viens kas tā domā!

Man rakstā nav nekā jauna, jo vēsture ir jāzin, bet raksts tikai vēlreiz atgādina ka Krievija ignorē visas starptautiskās vienošanās ko tā noslēdz ar saviem kaimiņiem. 20 gadu miera līgumos ar Latviju Gruziju un citām valstīm ir noteiktas robežas ar tajā laikā jaunizveidotajām valstīm, no starptautisko tiesību viedokļa šie līgumi ir saistoši, bet Krievu tankiem tie nav saistoši...

Vakar krievu TV vēroju, kā Pūķins bija izsaucis uz paklāja visādus ministrus un tie tad viņam klāstīja, kā šie atjaunos Dienvidosetiju. Viens vilks elektrību, cits atmaksās nodarīto skādi, Šoigu, piemēram, atjaunos ciematus, citur neesot vērts, tāpēc turpat pāri ceļam būvēšot pavisam jaunu. Pūķins visu pats kontrolēs. Gribēju jau saukt: "Urā, veči", bet tad iedomājos: "Velns, jūs jau atkal saimniekojat svešā valstī, likumīgajai valsts valdībai par to pat nepaprasot."

Vispār, ja labāk padomā, varu piekrist - daļēji. Jo dziļa taisnība ir arī Kārlim Streipam, mēs nedzīvojam civilizētā pasaulē, visur valda tikai intereses. Diemžēl... Tikai, kaut arī "mūsdienu pasaulē nav vieta jēdzieniem labais/ļaunais", tad es tomēr nepiekrītu tiem, kas bezgalīgā cinismā izjūt ļaunu prieku par to, ka kādam iet slikti. Ievedot politiku ikdienas dzīvē un rīkojoties pēc tās principiem, šie ļaudis pierāda tikai to, ka labākajā gadījumā viņu dvēseles ir kroplīgas vai arī šiem radījumiem dvēseļu nav vispār. Es nedomāju, ka cilvēks, kuram ir dvēsele, spētu, piemēram, kā te regulāri notiek, mest pa logiem laukā zīdaiņus, pat būdams sadzēries. Man šī pasaule nepatīk, bet tā kā citas nav, tad es mēģinu to izprast, un pagaidām secinājums ir tāds, ka cilvēku skaits uz Zemes krietni pārsniedz dvēseļu skaitu uz Zemes. Tikai nevajag domāt, ka es sevi automātiski pieskaitu "dvēseliskajiem", par to tu vari spriest tikai īpaši ekstremālās situācijās, tad pārādās tas, kas tu esi. Baidos, ka arī mana dvēsele ir slima kā visa pasaule, bet es vismaz saskatu problēmu...

.....kopumā Dienvidosetijai paredzēts atvēlēt vismaz 400 miljonus dolāru...... palīdzības naudas. Ko tas nozīmē realitātē? - tikai to, ka zagļiem Krievijas administrācijā atkal paveras kārtējā lielā iespēja tikt pie naudas.

Krievijas propaganda ir Krievijas propaganda, pārsteidz, ka tik maz ir saprātīgu balsu starp Krievijas žurnālistiem, propaganda pārsteidz visvairāk - nevis, par ko tiek runāts, bet kā tas tiek darīts. Vismaz TV Krievijas kanālos darbojas padomju laika klišejas, apvienojumā ar nacisma laika metodēm, un neviena dzīva cilvēka. Un analītiskas vai subjektīvas ziņas.

Dienvidosetija var kļut neatkarīga tikai, kad par tādu kļūst Ziemeļosetija. Līdz tam saglabājas vecās starptautiskās robežas. Krievijas Impērijai jāizvācas no Kaukāza.

Ja jau lielai mātuškai nepietiek ar čečēņiem tad lai ņem,bet ir ļoti liels bet -kaukāz ir liels. Agri vai vēlu mātuškai nāksies kārtīgi saskarties ar seperātismu un ko tad-paklāja politika visur. Un tad apvainot visas tautas terorismā jau izskatīsies smieklīgi. Un to ko sola Krivijas valdība par naudas līdzekļiem jau nu galīgi izklausās smieklīgi.Pavērojot Krievijas TV pašā mātuškā ir kā frontes zonā tad nav siltuma,elektrības,izbraukt nevar utt. Krivija ir un paliek liels čuguna pods uz māla kājām un nav zināms kas tur notiks tālāk--Tā ir un būs neprognozējama valsts un visas uŗā runas tas ir aizsegs viņu problēmām iekšzemē. Kā nekā tur televīziju,radio un presi kontrolē kremlis.

Paldies par rakstu. Tikai osetīnus tad jau sadalījis nevis Staļins,bet jau cara Krievija.Par Dienvidosetijas neatkarību gan laikam nedomā neviens. Krievijā Ziemeļosetijā dzīvo lielķā osetinu daļa- ap 270000,bet Gruzijā tikai ap 60000, tad Krievijai būtu jātsakās no Ziemeļosetijas un jāveido kopīga neatkarīga valsts,ko Krievija nekad nepieļaus. Arī pastāvot neatkarīgai Dienvidosetijas valstij, Krievijai vienmēr būs bailes,ka Ziemeļoseti tai gribēs pievienoties. Tā ka Krievija tikai grib pievienot šo teritoriju sev.

Raksts ir labs - konkrēts. No tā es varu izdarīt secinājumu, ka gruzīni TREŠO REIZI UZKĀPA UZ GRĀBEKĻA. Tā jau ir diagnoze. Ilmār, nevaru piekrist tavam absurdajam secinājumam, ka visi, kuri Gruzijas valdības rīcību sauc par vismaz nesaprātīgu, būtu uzskatāmi par Maskavas propogandas upuriem. Es sevi un lielāko daļu līdzīgi domājošos uzskatu par ļoti saprātīgiem cilvēkiem, kuri mēģina izprast situāciju, nevis atrast ienaidnieku un ieciklēties. Savukārt izbrīns par Krievijas rīcību var būt tikai tiem, kuri vēl joprojām savu āttieksmi politikā balsta uz "patīk/nepatīk" (mīl/nemīl). Politika ir interešu, aprēķina un spēka spēle. Šeit mūsdienu pasaulē nav vieta jēdzieniem labais/ļaunais.