Divi miljoni musulmaņu pulcējas ikgadējā svētceļojumā Mekā

Tas ir fakts, ka Jēzus nav rakstījis nevienu rindiņu Jaunajā Derībā, bet tas, ka tā sarkatīta ilgi pēc Jēzus aiziešanas - Dana Brauna fantāzijas auglis un naivu konspirācijas teoriju piekritēju uzskats. JD grāmatas sarakstītas Jēzus mācekļu dzīves laikā. Evaņģēliji nevarēja būt sarakstīti 3gs vēlāk pēc konstantīna pavēles, jo tad jūdiem bija populārāko vārdu mode mainījusies, bet evaņģēlijos aprakstīto personu vārdi un lietojums atbilst tieši 1.gs. palestīnas situācijai. JD nevar būt sarakstīta 3gs vēlāk, jo gandrīz visi JD panti ir atrodami 2. un 3. gs baznīcas tēvu rakstos izmantoti kā citāti. Kā viņi varēja citēt kaut ko tādu, kas tapa zināms tikai pēc Konstantīna? P52 - evaņģēlija manuskripta fragmentu datē ar 125. gadu. Kā tas iespējams, ja tu saki, ka viss tapis daudz vēlāk???

Pilnībā piekrītu personību vērtējumām! Tomēr Bībeli Jēzus Kristus nav uzrakstījis, bet tā tāpusi ilgi pēc Kristus aiziešanas un tā Bībele, kadu mēs to pazīstām tagad ir to pašu Krusta karu rosinātāju izveidota. Turpretī Korāns tika pierakstīts uzreiz no Muhameda vārdiem, kuriem pats Muhameds būdams neizglītots kazu gāns nevareja būt par autoru. Korānu islama pasaule ir stingri aizliegts mainīt un pat Korāna tulkojumi netiek atzīti par īstu Korānu.

Kāda ir atšķirība starp Muhamedu un Jēzu Kristu; - starp islāmu un kristietību? Kristus NEKAD savas dzīves laikā neņēma rokā ieroci, lai nogalinātu cilvēkus, un NEATĻĀVA to darīt arī saviem sekotājiem, pat savas personas aizstāvībai (Ģetzemanes dārzā viņš mudina Pēteri nolikt zobenu) Turpretī Muhameds - pēc tam kad aizgāja no Mekas - kļuva par Medinas pilsēta vadoni, kurš asiņaini izrēķinājās ar saviem oponentiem un organizēja karavānu laupīšanas un karagājienus. Jā - viņš bija veiksmīgs karavadonis un administrators. Tāpēc islāms VIENMĒR, kamēr vien sekos Muhameda paraugam, būs agresīvas politikas simbioze ar reliģiju. Savukārt kristietība, JA VIEN tā sekos savam Pestītājam, var kļūt par miermīlības un kultūras nesēju visai pasaulei (un tāda ir bijusi vairākos vēstures posmos, piemēram, 1. -3. gs., Kristīgo demokrātu panākumos pēc II pasaules kara Vācijā, Asīzes Franciska kalpojumā, Jāņa Pāvila II darbībā, Kalkutas Terēzas kustībā u.c.) taču abās ir atkāpes no šiem paraugiem - no kristiešu puses ir bijusi vardarbība (krusta kari – turklāt ne tikai Jeruzalemes atbīvošanai), bet musulmaņu vidū - ARĪ miermīlīgas līdzās pastāvēšanas pieredze (piemēram, tatāri Lietuvā). Daudzi musulmaņi varbūt ir pat tikumiskāki cilvēki nekā kristieši! Tomēr to jāskata KONTEKSTĀ ar abu reliģiju dibinātāju DZĪVES PARAUGU UN MĀCĪBU! UN tas neliecina par labu Muhamedam.."