Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Droniem jāciena privātums

Pašlaik esam liecinieki tam, kā lidojošu tehnoloģiju sasniegumu attīstība tiek sasaistīta ar ikdienas dzīvi un likumiem. Bezpilotu lidaparātu ekspansija tirgū liek sakārtot šo nozari - tā skar satiksmes, drošības, privātuma aspektus, un visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm saistoša regulējuma izveide jau vairākus mēnešus ir viena no Eiropas Parlamenta (EP) aktualitātēm.

Tālvadības aviācija bauda popularitāti savas praktiskās pielietojamības un arvien demokrātiskākās cenas dēļ, turklāt bezpilotu lidaparāti jeb droni dažādās jomās izmantojami gan profesionālā, gan hobiju līmenī. "Tos izmanto, lai uzraudzītu lielus kultūraugu laukus, humāno katastrofu novēršanai, mežu ugunsgrēku dzēšanā, dzelzceļa sliežu pārbaudē, filmu industrijā, un citur. [Dronu] nozares attīstība pēdējos 10-15 gados bijusi ļoti strauja, un tagad mums tā jāsakārto saprātīgā likumiskā ietvarā," norāda EP deputāte Žaklīna Fostere (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa), kura Transporta un tūrisma komitejā vada dronu jomas normatīvu veidošanas gaitu. Darbi jau pavirzījušies tiktāl, ka balsojums par dronu regulējumu komitejā paredzēts septembrī.

Kaspers Dūe Beke, kompānijas We Fly pārstāvis no Dānijas, uzskata, ka EP deputātiem būtu jāievieš vienota, visā ES derīga dronu vadīšanas licence, kas ļautu pilotiem izmantot Eiropas gaisa telpu bez šķēršļiem un licences izņemt katrā valstī atsevišķi. Ž. Fostere uzskata, ka arī vienota ES regulējuma ietvaros jāievieš diferencētas licences, jo "viena un tā paša lidaparāta iespējama nokrišana labības laukā vai cilvēku pārpildītā stadionā radīs dažāda mēroga postu". Tāpēc, pirms ķerties pie vienotas licencēšanas, deputāti vēloties pārliecināties par atbilstošu aviācijas skolu pastāvēšanu un jauno tālvadības pilotu apmācīšanu.

Pavasarī Rīgā notika augsta līmeņa konference par tālvadības gaisa kuģu sistēmām, un Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs pirms tās laikrakstam Dienas Bizness skaidroja, ka šis pasākums "ir kā paziņojums un zināma vienošanās starp Eiropas Komisiju un uzņēmējiem par to, kādā veidā tālāk virzīsies jomas sakārtošana. (..) Doma ir, lai arī pasaulē jomas regulējums būtu harmonizēts, lai nebūtu radikālu atšķirību, lai bizness varētu būt globāls. Mums ir izdevies trāpīt desmitniekā, uzminēt pareizo konferences tēmu, jo tā ir akūta, par to visi runā, bet līdz šim nav teikts: "Nu tad sākam kaut ko darīt."" Konferencē piedalījās gan uzņēmēji, gan parlamentārieši un komisāri, rezultātā pieņemot deklarāciju, kurā ieskicēts nozares sakārtošanas tālākais virziens. Dokumentā mēģināts salāgot publiskās un privātās intereses, piemēram, dronu pakalpojumiem jāatbilst ne mazāk stingriem kritērijiem par civilajā aviācijā pieņemtajiem, bet tajā pašā laikā noteikumiem jābūt vienkāršiem, lai mazi uzņēmumi varētu sākt zema riska ražošanu un to veiksmīgi attīstīt. Tāpat deklarācijā izcelts, ka sabiedrības piekrišana ir dronu pakalpojumu attīstības atslēga.

Aizliegti noteiktās vietās

Tikmēr Vācijā jau radīts produkts Dedrone, kas piedāvā nodrošināties, ka privātajā gaisa telpā neielido bezpilota ierīces. Uzņēmuma pārstāvis Ingo Sebahs EP televīzijas kanālā norādīja, ka droni izaicina esošos drošības risinājumus - tie pārlido pāri žogiem, spēj transportēt ieročus, narkotikas un citas bīstamas vielas. Ingo interesējās, vai cilvēkiem, kuru privātajā teritorijā ielidos bezpilota lidaparāts, būs tiesības tos pārtvert, iznīcināt vai kā citādi tiem traucēt, uz ko Fostere norādīja, ka privātums ir prioritāte un ar dronu starpniecību nedrīkstēs iejaukties cilvēku privātajā dzīvē, tāpēc atsevišķs regulējums šai jomai netikšot veidots. Tāpat bezpilota lidaparātus būs aizliegts vadīt lidlauku, elektroenerģijas un koģenerācijas staciju apkārtnē. Parlamentārieši arī rēķinoties ar to, ka tuvākajos gados bezpilotu lidaparātu skaits varētu strauji palielināties un daudzas lidojošas ierīces virs galvām un māju jumtiem kļūtu par ikdienas ainu, tāpēc vienotais regulējums būšot ar skatu nākotnē.

Atpaliek desmit gadus

Tikmēr Latvijā uz bezpilotu lidaparātiem attiecināmie noteikumi ir ar skatu pagātnē - tie nav mainīti kopš pieņemšanas brīža 2006. gadā. Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidro, ka toreiz galvenais mērķis bijis reglamentēt aktivitātes, kas saistītas ar lidmodeļu un raķešu modeļu vadīšanu - lai netiktu radīti draudi sabiedrībai: "Jāatzīst, ka bezpilota lidaparātu konstruēšana un būvēšana ir strauji attīstījusies, to pielietojums ir paplašinājies un minētie noteikumi šo attīstību neatspoguļo. Ir kritiski svarīgi saglabāt jau sasniegtos aviācijas drošības rādītājus, neapdraudēt trešās personas, paredzēt un neitralizēt iespējamo bezpilota lidaparātu izmantošanu noziedzīgu mērķu sasniegšanai, kā arī ievērot personu privātuma neaizskaramības standartus." SM izveidota darba grupa, kurā darbojas speciālisti no Civilās aviācijas aģentūras, Latvijas Gaisa satiksmes un citām atbildīgajām iestādēm, un viņu uzdevums ir pilnveidot bezpilotu lidmašīnu izmantošanas regulējumu.

Darbs bezpilotu aviācijas jomā būs arī apdrošinātājiem, taču pagaidām, kā Dienas Biznesam uzsvēra Gorodcovs, "apdrošināšanas sabiedrībām gan nav ne mazākās pieredzes, ko un kā apdrošināt, nav veikti vēsturiskie uzkrājumi, no kā maksāt prēmijas. To nevar atrisināt ar administratīvām metodēm. Tirgum ir jāļauj darboties, un tas sevi lielā mērā sakārtos, tikai būs jāpieregulē. Taču primārā problēma ir tā, ka tālvadības gaisa kuģu sistēmas nespēj izvairīties no sadursmes, to izmantotās tehnoloģijas vēl nav tādas, kas spētu kopēt pilotu. Tādēļ bezpilota lidaparātiem jāizmanto norobežota gaisa telpas zona, kurā nekas cits nevar lidot, kas ir neefektīvi un ir lieks ierobežojums." Jāatzīmē, ka uzņēmēju un pilotu interesēs ir veikt ne tikai civiltiesisko, bet arī KASKO apdrošināšanu, un lai lidaparāti tiktu reģistrēti vienotā sistēmā.

Pirms pāris gadiem EP tika apspriesta ideja izmantot dronus ES robežu uzraudzīšanā, lai cīnītos pret nelegālajiem imigrantiem, un plāni ierakstīti Eiropas Robežu uzraudzības sistēmā jeb Eurosur, kas spēkā stājās pirms diviem gadiem. Pašlaik dronus robežsardzei izmanto tikai atsevišķas dalībvalstis.


sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits