Dzintars vai dzelzs?
Lietuvas iedzīvotāji no jaunās prezidentes gaida ļoti daudz. Līdzšinējās politikas stila maiņu. Ekonomisko problēmu atrisināšanu. Sociālo taisnīgumu un cīņu pret oligarhiem. Tas nostāda Daļu Grībauskaiti sarežģītas dilemmas priekšā: kā saglabāt lielo popularitāti un tautas uzticību, vienlaikus īstenojot nepopulāras, bet nepieciešamas reformas — skaidrs, ka no tām neizbēgt. Skaidrs ir arī tas, ka lietuvieši mīlēs Grībauskaiti par darbiem, nevis skaistiem vārdiem, — viņai uzticēta nevis "nācijas mātes" misija, bet gan apņēmīgas valsts vadītājas loma.
"Valsts varā jāstrādā ne jau prestiža vai naudas dēļ. Politika ir aicinājums, nevis uzņēmējdarbības veids. Esmu nākusi nevis valdīt, bet gan kalpot cilvēkiem. Iespēja uzlabot tautas dzīvi un stiprināt Lietuvu — tā man ir lielākā balva un mērķis," Grībauskaite teica savā inaugurācijas runā pagājušajā svētdienā. Pagaidām arī tie bija tikai skaisti vārdi. Nedaudz jāpagaida, kādi darbi tiem sekos.
Līdz šim savu spēcīgo raksturu un apņēmību Grībauskaite parādījusi ES komisāres amatā. Viņas pārziņā bija budžeta un finanšu jautājumi. No Briseles viņa asi kritizēja Lietuvas valdību un pamācīja toreizējo premjeru sociāldemokrātu Ģediminu Ķirķilu. Visticamāk, tieši šī rīcība vairoja Grībauskaites politisko ietekmi — viņa radīja ilūziju, ka jau sen zinājusi par ekonomikas problēmām, kas sagaida Lietuvu. Iespējams, tieši tālab tauta noticēja, ka vienīgi Grībauskaitei būs pa spēkam izvest valsti no krīzes.
Runā atklātu valodu
Lietuvas jauno galvu nevar raksturot kā tipisku politiķi — viņa drīzāk ir spējīga birokrāte. Politikas komentētājs Ķēstutis Ģirņus spriež, ka pirmais izaicinājums būs Grībauskaites spēja vai nespēja pārkvalificēties no finansistes un administratores par politiķi. "Grībauskaite ir atklāta, pat pārāk atklāta, ne vienmēr pārdomā savus izteikumus. Viņa paspēja paziņot, ka valdības plāns ekonomikas krīzes risināšanai nav pietiekami stingrs. Grībauskaite arīdzan paziņoja, ka valdības, kas vēršas pie starptautiskām organizācijām pēc finansiālas palīdzības, apliecina savu "politisko impotenci". Drīz viņai nāksies sēdēt pie viena galda ar šiem "impotentiem". Grībauskaites izteikumi varētu vērsties pret viņu, ja Lietuva tomēr būs spiesta lūgt Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību."
No otras puses, tautai patīk šādi asi izteikumi. Teju vai par folkloru kļuvuši Grībauskaites domugraudi par nodokļu reformu ("es gribētu, lai kļūdas tiktu izlabotas tikpat ātri, cik ātri tika sastrādātas") un viņas padoms birokrātiem par Lietuvas enerģētikas giganta LEO Lt izformēšanu ("ja nepietiek laika lēmuma sagatavošanai, varat strādāt arī naktīs").
Grībauskaites kolēģi apgalvo, ka viņa ienīst melus, necieš kavēšanu un vienmēr saka, ko domā. Lēmumus pieņem ātri un apņēmīgi — viņai nepatīk ilgi runāt, septiņreiz nomērīt vai uzvelt atbildību uz citu pleciem.
ĻEŅINGRADAS PATRONAS
Prezidente dzimusi 1956.gada 1.martā vienkāršā ģimenē. Māte bija pārdevēja, tēvs, "cik atceros", strādāja par šoferi, stāsta politiķe. Par savu bērnību un jaunību Grībauskaite gan runā nelabprāt, dažkārt jaukusi pat dzīves faktus. Šāda izvairība devusi pamatu baumām. Pirms vēlēšanām klīda runas, ka Grībauskaite patiesībā esot dzimusi ievērojamā čekistu ģimenēun vēlāk safabricējusi savu biogrāfiju.
Politiskie pretinieki nekavējās atgādināt, ka jaunībā Grībauskaite mācījusies Ždanova vārdā nosauktās Ļeņingradas universitātes vakara nodaļā, pa dienu strādājusi kažokādu fabrikā. Nelabvēļi melsa, ka viņa nevis šuvusi kažokus, bet gan ražojusi Kalašņikova automātu patronas. Neviens no šiem izdomājumiem Grībauskaitei tā īsti nepielipa, jo pat skeptiķiem skaidrs, ka cilvēks ar apšaubāmu reputāciju nekad nebūtu kļuvis par ES finanšu komisāru.
Pabeigusi mācības Ļeņingradas augstskolā (tagad tās nosaukums ir Sanktpēterburgas Valsts universitāte; tās absolvents ir arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs), Grībauskaite atgriezās Lietuvā. Septiņus gadus lasīja lekcijas Viļņas augstākajā kompartijas skolā. 1986.gadā aizstāvēja disertāciju Maskavas Sabiedrisko zinātņu akadēmijā. 1993.gadā Lietuvas Zinātņu akadēmija atzina padomju laikā iegūto zinātnisko grādu un piešķīra Grībauskaitei sociālo zinātņu doktores grādu.
1991.gadā viņa beidza īpašus vadītāju kursus Džordžtaunas Universitātē Vašingtonā, un no tā brīža sākās viņas žilbinošā karjera. Sākumā bija darbs Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijā, vēlāk viņa kļuva par Ekonomikas departamenta direktori Ārlietu ministrijā.
90.gadu vidū Grībauskaite strādāja Lietuvas vēstniecībā ASV, 1999.gadā kļuva par Lietuvas finanšu ministra vietnieci, vēl pēc gada — par ārlietu ministra vietnieci. Aļģirda Brazauska valdībā (2001—2004) viņai tika uzticēts finanšu ministres amats. 2004.gadā pēc Lietuvas iestāšanās ES tika izraudzīta darbam Eiropas Komisijā, kur uzņēmās finanšu un budžeta komisāres pienākumus. 2005.gadā atzīta par Gada komisāri.
Elegance bez ārišķības
Zīmīgi, ka pa karjeras kāpnēm Grībauskaite sekmīgi kāpusi gan labējo, gan kreiso valdīšanas laikā. Kad viņa paziņoja par nodomu kandidēt uz Lietuvas prezidenta amatu, gandrīz visas partijas steidzās paust savu atbalstu un sacentās, kurš būs skaļākais atbalstītājs. Taču no partiju atbalsta Grībauskaite atteicās, jo varēja uzvarēt arī bez līdzšinējo politiķu palīdzības.
Nav šaubu, ka Grībauskaite ir zinātkāra un labi izglītota sieviete. Ļeņingradas augstskolas kursabiedri viņu pat bija iesaukuši par bibliotēkas žurku. Grībauskaite pārvalda četras svešvalodas — angļu, franču, krievu un poļu valodu. Vienmēr aizrāvusies ar sportu, spēlējusi basketbola komandā.
Kad Grībauskaite strādāja ASV, viņa sāka interesēties par Austrumu cīņas mākslām un ieguva melno jostu karatē. Viņai patīk stāstīt, ka melnā josta liecina par cilvēka spēju koncentrēties, ieklausīties sevī un atrisināt problēmas bez cīņas paņēmienu izmantošanas.
Grībauskaites līdzgaitnieks viņas tagadējais preses sekretārs Lins Balsis kādā intervijā uz jautājumu par īpašām Grībauskaites rakstura iezīmēm atbildēja, ka viņai piemīt dabiska spēja uzklausīt "mazo cilvēku". Viņai nepatīkot jaunbagātniekiem raksturīgās ārišķības, savā dzīvē viņa visu sasniegusi ar darbu un intelektu. Ikdienā Grībauskaite ir eleganta un gaumīga, bez kaitinoša spožuma un ārišķības.
Uzticējās sievietei
Pēc politikas komentētāja Toma Vilucka domām, Grībauskaites pārliecinošā uzvara prezidenta vēlēšanās (gandrīz 70% balsu) pirmām kārtām ir pierādījums, ka Lietuvā vēl var atrast spēcīgus līderus, kuri nebaidās uzņemties atbildību. Savukārt pašai "prezidentei ir visas nepieciešamās īpašības, lai prezidenta institūcija kļūtu rīcībspējīga. Eiropas politiķi labi zina, ka Grībauskaite ir centīga, aktīva un prasīga. Tas nozīmē, ka viņa ir prognozējams cilvēks ar politisko mugurkaulu, kura trūka līdzšinējam prezidentam Valdam Adamkum. Tautai tas patīk. Galu galā viņa nav vienkārši zvaigzne. Grībauskaite ir spēcīga personība, kuras piemērs varētu iedvesmot jauno paaudzi. Viņas dzīve ir pierādījums, ka ar darbu, ambīcijām un kompetenci var daudz ko sasniegt".
Būtiska nozīme ir arī tam, ka Grībauskaite ir pirmā sieviete Lietuvas prezidenta amatā. Vēlētājiem netraucēja tas, ka Grībauskaite īsti neatbilst tradicionāliem priekšstatiem par lietuviešu sievietes lomu sabiedrībā. 53 gadus vecā Grībauskaite nav precējusies, un tas varētu nepatikt dažiem Lietuvas katoliskās sabiedrības pārstāvjiem, kas sievietes panākumus vērtē vispirms pēc viņas ģimenes dzīves, nevis karjeras sasniegumiem. Priekšvēlēšanu kampaņā Grībauskaitei arīdzan nācās atspēkot baumas par viņas seksuālo orientāciju, jo klīda runas, ka viņa ir lesbiete.
Grībauskaites dzimums šoreiz drīzāk nospēlēja pozitīvu lomu, jo Lietuvas vēlētāji ir noguruši no bieži piedzīvotās vīru tukšās plātīšanās. Viņi noticēja, ka valsts vadītāja amatā nonākusī sieviete aprūpēs savu tautu ar mātišķu mīlestību. Rietumu prese nereti salīdzina Grībauskaiti ar bijušo Lielbritānijas valdības vadītāju Mārgaretu Tečeri un sauc viņu par dzelzs lēdiju un dzelzs magnoliju. Lietuviešiem patīk Grībauskaites starptautiski ievērojamais statuss, jo tas rosina cerības, ka Lietuva palielinās savu ietekmi Eiropas Savienībā. Tiesa, vietējiem vairāk tīk viņu saukt par dzintara lēdiju.
Viens nav karotājs
Lai gan pašlaik Grībauskaite var baudīt savu politisko medusmēnesi (aptaujas liecina, ka viņu atbalsta ap 85% iedzīvotāju), nav nekādu garantiju, ka viņai izdosies strauji mainīt Lietuvas politisko vidi. Protams, viņu atbalsta dažādas partijas, viņa tiek uzskatīta par Lietuvas politikas patriarha Aļģirda Brazauska favorīti, un acīgi ļaudis ievērojuši, ka inaugurācijas svētku koncertā lietussargu virs viņas galvas turēja pats Lietuvas premjers Andrus Kubiļus. Taču politikā medusmēnesis turpinās tikai līdz pirmajam nopietnajam konfliktam. Grībauskaite jau priekšvēlēšanu kampaņā solīja cīnīties ar oligarhiem un vispirms ķerties pie enerģētikas koncerna LEO Lt reformas. Viens no koncerna "krusttēviem" ir tieši premjers Kubiļus.
LEO nozīmē Lietuvas Enerģētikas organizācija. Galvenais spēlētājs tajā ir koncerns Vilnius Prekiba, kam pieder arī lielveikalu tīkls Maxima. Lietuvas valdība ir ļāvusi LEO iesaistīties valsts energouzņēmuma (mūsu Latvenergo līdzinieks) saimnieciskajā darbībā, un pašlaik aptuveni puse Lietuvas elektrotīklu kontrolē šis privātais koncerns. Lai tiktu pie šī biznesa, LEO solīja lielas investīcijas un jaunās atomelektrostacijas projektu, bet tagad to ir "aizmirsusi", atgādina kritiķi.
Grībauskaite sola pārmaiņas arī Lietuvas ārpolitikā. Viņa jau sen kritizē Lietuvas līderu aizraušanos ar "demokrātijas eksporta" ideju. Pēc viņas domām, Lietuvai vajadzētu meklēt draugus bagāto Rietumeiropas valstu vidū, nevis mācīt citus austrumos.
Grībauskaite savā inaugurācijas runā uzsvēra, ka ideja par Lietuvas kā reģionālā līdera lomu ir pašapmāns, nevis fakts. Uz preses jautājumiem, kura valsts būs viņas pirmās vizītes mērķis, Grībauskaite atbild, ka vispirms dosies "uz Lietuvu".
Grībauskaites prezidentūras neoficiālais lozungs ir solījums veidot cienījamu, drošu un turīgu pilsonisko sabiedrību. Iespējams, viņai ir idejas, kā to veicināt. Tomēr daži komentētāji pamatoti šaubās, vai Grībauskaitei izdosies atrisināt visas Lietuvas hroniskās kaites. Kā savā komentārā laikraksta Lietuvos rytas slejās raksta Aļģis Tilindis, ekonomisko un morālo krīzi valstī nevar atrisināt ar Svētā Jura metodēm, nocērtot galvu oligarhijas pūķim. "Mums ir iestāstīts, ka pietiks atņemt naudu un varu 100 vēl nenosauktiem vīriešiem un valstī uzreiz iestāsies ilgi gaidītā eiropeiskā labklājība."
Tomēr nav šaubu, ka Grībauskaitei piemīt rakstura īpašības, kas varētu palīdzēt mainīt Lietuvas politisko vidi. Atšķirībā no saviem priekštečiem Grībauskaite nežēlojas, ka prezidentam ir mazas pilnvaras un tautas vēlēts prezidents faktiski neko nevar izdarīt. Vismaz pagaidām Grībauskaite sākusi apņēmīgi vicināt tautas izsniegto mandātu. "Man neeksistē jēdziens "sev". Lietuva manī ir ļoti daudz ieguldījusi, tādēļ mans pilsoniskais pienākums ir atmaksāt dzimtenei ar darbu," uzsver jaunā Lietuvas prezidente.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.