"Pēdējās trijās nedēļās saglabājas saspringta situācija. Krīze ir sistēmiska, un tā ir apņēmīgi jārisina. Eiropas Savienības finanšu sistēmas lielā savstarpējā saistība ir izraisījusi pieaugošu ievērojamas inficēšanās risku. Tas apdraud visas ES finanšu sistēnas stabilitāti un negatīvi ietekmē reālo ekonomiku ES un ārpus tās," viņš sacīja Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.
Trišē, kurš ir arī Eiropas Sistēmisko risku pārvaldes (ESRB) priekšsēdētājs, mudināja ES valstu valdības un institūcijas risināt krīzi kopīgiem spēkiem, norādot, ka vilcināšanās radīs postošas sekas.
ECB šefs aicināja pieņemt skaidru lēmumu banku rekapitalizācijas jomā, jo pēdējā laikā komercbankas ļoti negribīgi iesaistās savstarpējās aizdošanas operācijās, biežāk vēršoties pēc finansējuma pie ECB un veicot noguldījumus tajā.
Otrdien diennnakts noguldījumu apmērs ECB pieauga līdz 269 miljardiem eiro, kas bija augstākais līmenis kopš 2010.gada jūnija, apliecinot komercbanku starpā valdošo neuzticību.
Francija un Vācija drīzumā ir solījušas plānu ES banku rekapitalizācijai, tomēr investori ir skeptiski, jo nav zināmas plāna detaļas, turklāt risinājums var aizkavēties, ja Slovākijas parlaments otrdien nobalsos pret tā dēvētā eiro zonas glābšanas fonda jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) apmēra palielināšanu.