Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Ēģiptes Musulmaņu brālība prasa izmeklēt armijas noziegumus pret cilvēci

Ēģiptes Musulmaņu brālības juristi iesnieguši sūdzību Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT), lūdzot izmeklēt Ēģiptes armijas pastrādātos noziegumus pret cilvēci.

Brālības politiskā spārna - Brīvības un taisnīguma partijas - juristi pirmdien preses konferencē Londonā apliecināja, ka cer tuvāko mēnešu laikā tikties ar SKT prokuroru, lai runātu par sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanu.

Juristi iesnieguši tiesai deklarāciju armijas apvērsumā gāztā Ēģiptes prezidenta Muhameda Mursi vārdā, kurā viņš pieņem SKT jurisdikciju Ēģiptē.

Juristi arī iesnieguši sūdzību, kurā detalizēti izklāstījuši liecības par noziegumiem, kas pastrādāti kopš 3.jūlija apvērsuma.

"Ēģiptes militārajam režīmam ir jāpauž skaidrs vēstījums - pastāv draudi, ka pret viņiem var tikt uzsākta kriminālvajāšana. Tas ir mērķis deklarācijai par jurisdikcijas pieņemšanu," apliecināja juristi.

Viņi norādīja, ka Mursi administrācija joprojām ir likumīgā Ēģiptes valdība, kas ievēlēta demokrātiskā ceļā.

Iesnieguma sūdzības daļā sniegtas liecības par slepkavībām, nelikumīgiem arestiem, spīdzināšanu, neaizsargātu grupu vajāšanu, cilvēku nolaupīšanu.

Iesniegumā aprakstīti gadījumi, kad ar buldozeriem braukts pāri demonstrantiem un tīši nošauti cilvēki.

14.augustā vismaz 627 cilvēki tika nogalināti, kad drošības struktūras Kairā centās izklīdināt Mursi atbalstītāju sēdošo protesta demonstrāciju. Tā ir asiņainākā masu slepkavība Ēģiptes jaunāko laiku vēsturē.

Sūdzībā minēti konkrēti aizdomās turamie Ēģiptes armijā.

"Lai arī kas nākotnē notiktu Ēģiptē, šos noziegumus nedrīkst paslaucīt zem tepiķa. Tie ir jāizmeklē, un SKT ir tādā statusā, lai to darītu tūlīt," sacīja jurists Rodnmijs Diksons.

3.jūlijā Ēģiptē notika armijas apvērsums, kurā tika gāzts pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Muhameds Mursi. Pēc apvērsuma izvērstas plašas represijas pret gāztā valsts galvas pārstāvēto Musulmaņu brālību.

Arestēti aptuveni 2000 brālības biedru, arī visa organizācijas vadība. Aptuveni tūkstotis brālības biedru nogalināti, drošības struktūrām apspiežot apvērsuma pretinieku protestus.

2011.-2012.gada parlamenta vēlēšanās lielāko balsu skaitu un teju pusi vietu parlamenta apakšnamā saņēma Musulmaņu brālības politiskā spārna Brīvības un taisnīguma partijas vadītais bloks. Tiesa vēlēšanas vēlāk atzina par "antikonstitucionālām", un parlaments tika izformēts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits