ES līderi gandrīz vienojušies par izmešiem un atveseļošanās plānu

Saskaņā ar sākotnējiem plāniem, ES valstis vienojušas, ka 10% no emisiju kvotām tiks ieskaitīti tā dēvētajā solidaritātes fondā. Savukārt deviņām Austrumeiropas valstīm vēl tiks piešķirti 2% no kvotu apjoma, sacīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Lai arī sākotnēji Austrumeiropas valstis uzstāja uz lielāku šo procenta daļu,  M.Riekstiņš uzskata, ka arī 2% saņemšana ir sasniegums. Viņš uzsver, ka ir bijušas valstis, kas esot iebildušas pat pret solidaritātes fonda izveidi. Neoficiāli kā viena no tā pretiniecēm ir minēta Vācija. Kā zināms, aplēšot kvotu apjomus valstīm, ES kā atskaites punktu ir nolēmusi ņemt vērā 2005.gadu. Taču jaunās dalībvalstis uzsvēra, ka tādejādi nokļūst neizdevīgās pozīcijās, jo laikā no 1990.gada tās ir guvušas būtiskus sasniegumus kaitīgo izmešu apjomu samazināšanas ziņā.Kā _Dienai _sacīja Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis, sākotnējās aplēses liecina, ka pēc 2% sadales deviņām valstīm Latvijai piešķiramo kvotu apjoms varētu palielināties par 44%. No sīkākiem komentāriem, ko tas nozīmēs, viņš atturējās.Piektdienas rītā arī turpinājās sarunas par ES ekonomikas atveseļošanas plānu. Latvijai ir svarīga iespējamā vienošanās par vieglākas pieejas struktūrfondiem nodrošināšanu. Tāpat tā arī cer uz aptuveni 30 miljardiem eiro, ko ES apņēmusies iepludināt savienības ekonomikā. M.Riekstiņš uzsvēra, ka būtiski ir pieteikties uz līdzekļiem, kurus ES nolēmusi ieguldīt enerģētikas jomā. Tas esot veids, kā iegūt ES finansējumu tādiem projektiem kā starpsavienojumu ar Zviedriju un, iespējams, Igauniju, izveide.Tāpat sammita laikā Īrija ir apņēmusies rīkot jaunu referendumu par Lisabonas līgumu līdz nākamā gada oktobrim, liecina sākotnējā vienošanās. Apmaiņā pret jauna referenduma rīkošanu Īrija ir saņēmusi apņemšanos, ka tā nezaudēs ES komisāru.