Ar pēdējo sadarbība gan notiktu vien tehniskā un ekspertu, ne politiķu līmenī. Austrumu partnerības mērķis, kā paredz priekšlikums, būtu stiprināt divpusējo sadarbību un piedāvāt daudz ciešāku palīdzību šo valstu ceļā uz Eiropas Savienību. "Pirmkārt un galvenokārt no šī iegūs Ukraina, pēc tam atkarībā no ambīcijām un pašu rīcības iegūs arī citas," teikts abu valstu sagatavotajā priekšlikumā. Kā uzsver M.Riekstiņš, Latvijai, kura pati vēl pirms neilga laika atradās ES uzgaidāmajām telpā, ir ļoti labi saprotami Ukrainas un citu valstu centieni. Līdzīgu nostāju pauž arī virkne citu jauno ES valstu, atbalstu Polijas un Zviedrijas iniciatīvai ir izteikusi Francija. Savukārt skeptiskāka ir bijusi Vācija. Jāatgādina, ka ar šo iniciatīvu nāca klajā Polija pēc tam, kad atbalstu guva Francijas vēlme izveidot Vidusjūras savienību. Iecerētās Austrumu partnerības ietvaros plānots stiprināt sadarbību migrācijas jomā un sākt spert pirmos soļus uz iespējamo bezvīzu režīmu nākotnē. Kā uzsver Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, ES ir nepieciešama efektīva un civilizēta robežu šķērsošana, vīzu politika, atviegloti tirdzniecības noteikumi. Citiem vārdiem sakot, ES jāizturas "godīgi pret saviem kaimiņiem". "Jo vairāk cilvēku no šīm valstīm brauks uz Eiropas Savienību un redzēs, ka demokrātija un brīvais tirgus sekmīgi darbojas, jo vairāk mēs pārliecināsimies, ka mūsu civilizācijas modelis ir pievilcīgs," pirmdien Briselē sacīja R.Sikorskis. Tāpat tiek ieteikts noteikt precīzu gada skaitli, kurā partnerībā iesaistītās valstis izveidotu kopīgu brīvās tirdzniecības telpu. Polija un Zviedrija tāpat uzskata, ka ir nepieciešams izveidot jaunas paaudzes rīcības plānus šīm valstīm. Tie palīdzētu austrumu partneriem pieskaņoties ES likumdošanai, standartiem un normām. Idejas iniciatori uzsver, ka Austrumu partnerība būtu "neitrāla ES budžetam", jo tās īstenošanai tiktu izmantota ES kaimiņpolitikas ietvaros atvēlētā nauda.
ES neatbalsta Austrumu partnerības iniciatīvu
ES ārlietu ministri pirmdien uzklausīja Polijas un Zviedrijas iniciatīvu par ciešākas sadarbības veicināšanu ar austrumu kaimiņvalstīm, atstājot izlemšanu par tā dēvētās Austrumu partnerības izveidi Eiropas Savienības valstu līderiem, kas Briselē pulcēsies jūnijā. Arī Latvija atbalsta šo iniciatīvu. Saskaņā ar Zviedrijas un Polijas plāniem pastiprināta sadarbība tiks izvērsta ar Ukrainu, Moldovu, Azerbaidžānu, Armēniju, Gruziju un Baltkrieviju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.