ES no īriem atbildi gaidīs oktobrī

“Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs nevēlamies noteikt nekādus laika limitus Īrijai vai kādam citam,” piektdien paziņoja J.Janša. Tikmēr Igaunijas premjers Andrus Ansips sarunā ar Latvijas žurnālistiem bija atklātāks. Viņaprāt, Dublinai ir jānāk klajā ar risinājuma variantiem līdz oktobrim. “Tagad tas ir atkarīgs no Īrijas valdības, vai tā spēs izanalizēt un nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem, ka mums iet uz priekšu,” sacīja A.Ansips. Viņš pieļāva, ka viena no iespējām varētu būt atļauja Īrijai atturēties no visu Lisabonas līguma punktu īstenošanas. Tāpat kā viena no iespējām šobrīd tiek apsvērta īpašas deklarācijas pieņemšana, kurā būtu uzsvērts, ka pievienošanās Lisabonas līgumam nemainīs īru nodokļu politiku un nevairos atkarību no Briseles. Tikmēr Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, cenšoties demonstrēt apņēmību, ka viņš ir gatavs savas tuvojošās ES prezidentūras laikā rast risinājumu šajā jautājumā, piektdien paziņoja, ka jūlijā dosies uz sarunām Dublinā. N.Sarkozī arī uzsvēra, ka bez Lisabonas līguma ieviešanas nebūs iespējams turpināt ES paplašināšanu. Īrijas premjers Braiens Kovens ceturtdien bija uzsvēris, ka pagaidām vēl ir pāragri nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem. Savukārt EK prezidents Žozē Manuels Barrozo uzsvēra – ja valstis ir parakstījušas līgumus, tām būtu jācenšas tos arī ratificēt.Kā jau ziņots, Īrija bija vienīgā valsts, kurā bija jārīko referendums par Lisabonas līgumu. Pagājušajā nedēļā vairums vēlētāju nobalsoja pret to. Jāpiebilst, ka šobrīd Lisabonas līgumu ir ratificējušas jau 19 ES dalībvalstis. Pēdējā to trešdien paveica Lielbritānija. Ilgi tapinātā līguma mērķis ir padarīt ES darbību efektīvāku pēc tās vēsturē lielākās paplašināšanas un padarīt stiprāku savienības balsi pasaulē.