ES novērotāji sāk misiju buferzonās Gruzijā

Krievijas militārpersonas sākotnēji deva mājienus, ka varētu likt šķēršļus ES novērotāju patruļām pie Krievijas karaspēka kontrolētās zonas. Tomēr trešdien, kad ES novērotāju komandas ieradās pie vairākiem Krievijas kontrolposteņiem, krievu karavīri viņiem ļāva turpināt ceļu. Ziņu aģentūra AP vēsta, ka ES novērotāju tikšanās ar Krievijas karavīriem pie Karaleti un Kvenatkocas ciemiem notikusi bez sarežģījumiem. "Stāvoklis ir ļoti mierīgs," žurnālistiem pavēstīja Kvenatkocas kontrolpunkta komandieris Ivans Kukuškins.Iespējamas provokācijas Tiesa gan, vairākās citās vietās ES novērotāju patruļas nemaz nemēģināja šķērsot Krievijas karaspēka noteikto "drošības zonu", jo krievi ieteica to nedarīt. Krievija aizbildinājās ar rūpēm par ES novērotāju drošību. ES misijas dalībnieki nav bruņoti ar ieročiem. Misijas vadītājs Hansjērgs Hābers gan uzsvēra, ka novērotāji paši parūpēsies par savu drošību un Krievijas palīdzība nav nepieciešama. "Mēs sāksim sarunas par Krievijas karaspēka kontrolposteņu demontāžu. Politiskā līmenī mēs jau esam saņēmuši Krievijas puses solījumus. Krievijas militārpersonas vēsta, ka nav atrisināti mūsu drošības jautājumi, bet mēs paši par to parūpēsimies," H.Hābera izteikumus citē Krievijas ziņu aģentūra RIA Novosti. Saskaņā ar panākto vienošanos Maskava piekritusi desmit dienu laikā pēc ES misijas sākuma izvest savus karavīrus no "drošības zonas", ko par Dienvidosetiju un Abhāziju bija izveidojusi Krievija. ES ārpolitikas vadītājs Havjers Solana izteicis pārliecību, ka Krievija pildīs savus solījumus. "Esmu optimistiski noskaņots. Domāju, ka visas puses ievēros parakstīto vienošanos. Mēs ļoti ceram un esam pārliecināti, ka līdz 10.oktobrim šī misijas daļa būs pabeigta," teica H.Solana. Gruzijas amatpersonas gan paudušas bažas, ka šo desmit dienu laikā iespējamas provokācijas, ko Krievija varētu izmantot kā ieganstu, lai paliktu savās pozīcijās.Krievija neatkāpsies Krievija arī plāno paturēt tūkstošiem karavīru Dienvidosetijā un Abhāzijā, ko atzinusi par neatkarīgām valstīm. ES novērotāji šajos reģionos netiek ielaisti. Krievija apgalvo, ka viņu klātbūtne Abhāzijā un Dienvidosetijā nav nepieciešama, jo krievu karavīri esot gatavi parūpēties par drošību šajos reģionos. ES misijas paredzamais ilgums ir viens gads, bet nākotnē to varētu pagarināt. Novērotāju komandas sastāvā iekļauti arī trīs pārstāvji no Latvijas Iekšlietu ministrijas dienestiem: Edgars Perijs, Jānis Baltmanis un Kristaps Eklons. Plānots, ka pēc īpašām apmācībām Latvijas novērotāju darbavieta būs Gruzijas ostas pilsēta Poti. "Pašlaik notiek misijas izvēršana, viss vēl nestrādā tā, kā tam jānotiek tālāk," stāsta Iekšlietu ministrijas pārstāve Laura Karnīte. Misijas nodrošināšanai Latvijas valdība piešķīrusi vairāk nekā 30 000 latu.