ES jaunās pastāvīgās finansēšanas shēmas tapšanas laikā izskanējušais priekšlikums varētu aizbiedēt no Eiropas daudzus augļotājus, taču tas piespiedīs valstu valdības atbildīgāk izturēties pret savu budžetu. Aizņēmumu sadārdzināšanās varētu pamudināt beidzot sākt pieņemt bezdeficīta budžetus un dzīvot no tiem līdzekļiem, kurus pati valsts nopelnījusi.
ES vēlas likvidēt patlaban spēkā esošo izpirkšanas mehānismu un jaunajā shēmā, kam jāstājas spēkā 2013. gadā, noteikt lielāku katras valsts atbildību. Lai to izdarītu, nāksies mainīt līgumus ar dalībvalstīm, vēsta BBC, kuras reportieru rokās nonācis dokumenta uzmetums. Visgrūtāk var nākties Īrijas valdībai, jo valsts konstitūcija noteic, ka ikvienas izmaiņas līgumā ar ES jānodod izvērtēšanai referendumā.
Idejas aizstāvji apgalvo, ka šāds mehānisms neļaus atkārtoties tādām situācijām, kurās nonāca Grieķija un Īrija. Abas dzīvoja ar pamatīgu budžeta deficītu, lielā mērā paļaujoties, ka vajadzības gadījumā saņems palīdzību no ES. Nākotnē katra aizņēmuma procentu likmes varētu būt ievērojami lielākas, tādēļ pat neliels parāds valstīm uzliks iespaidīgus maksājumus.
Ja tomēr valdības būs pamanījušās aizņemties līdzekļus un nespēs tos atdot, tām būs pašām jārunā ar kreditoriem. Sliktākajā gadījumā privātajām bankām, kas būs neapdomīgi aizdevušas līdzekļus, nāksies norakstīt naudu zaudējumos.
Šis scenārijs apmierina ES lielāko maksātāju Vāciju, kuras kanclere Angela Merkele jau sen runā par nepieciešamību uzlikt lielāku atbildību privātajiem aizdevējiem. Taču diez vai sajūsmā būs privātie augļotāji. «Tas neapmierinās tirgus, kuri aizdevumus valdībām vienmēr uzskatījuši par drošu noguldījumu,» raksta BBC biznesa korespondents Džo Linams.