Preses rīcībā nonākušajā ziņojumā, ar kuru H. Van Rompujs gatavojas iepazīstināt ES samita, kas sāksies ceturtdien, dalībniekus, tiek piedāvāts īstenot paātrinātu pasākumu paketi izdevumu samzināšanai, iztiekot bez izmaiņām ES līgumos, kam nepieciešama ilga ratificēšana dalībvalstu parlamentos vai nacionālie referendumi.
Vācija un Francija paziņojušas, ka samitā centīsies panākt izmaiņas esošajos ES līgumu, uzskatot, ka pretkrīzes pasākumiem nepieciešams oficiāls nostiprinājums šādā līmenī. Berlīnes un Parīzes iniciatīvu atbalsta arī ASV.
Savukārt pēc H. van Rompuja vārdiem, viņa piedāvājumi paātrinās reformu norisi un novērsīs potenciālos politiskos sarežģījumus. Daži no šiem piedāvājumiem saskan ar Vācijas un Francijas idejām, daži ir pretrunā ar tām.
Hermana van Rompeja plāns paredz sekojošus piedāvājumus:
Ikvienas eiozonas valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP, bet valsts parāda apmēri – 60% no IKP;
„Zelta likums”, kas garantē līdzsvarotu budžetu pieņemšanu ir jānostiprina nacionālajās likumdošanās;
Palīdzības eirozonas valstīm fondam nepieciešams piešķirt bankas licenci, kas tam ļautu aizņemties līdzekļus nepastarpināti no pie Eiropas Centrālās bankas;
Eiropas Komisijai jāpiešķir tiesības automātiski ieviest stingrus taupības pasākumus krīzes situācijā nonākušās valstīs.
Vienlaikus H. van Rompujs atzzinis, ka vairāku ilgtermiņa plānu īstenošanai rezultātā var izrādīties nepieciešamas izmaiņas ES līgumā. Piedāvāto pasākumu pakete, viņaprāt, var novest arī pie tā, ka vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, kas neietilpst eirozonā, var nonākt aizvien lielākā izolācijā.
Jāatgādina, ka britu premjerministrs Deivids Kemerons vakara paziņoja, kas neparakstīs ES līguma jauno versiju, ja tajā nebūs garantiju, ka tiks aizsargātas britu intereses.