Jau ziņots, ka paziņojums tika publicēts basku, spāņu, franču un angļu valodās basku laikraksta "Gara" tīmekļa vietnē. Videoierakstā redzami trīs melnā tērpti kaujinieki ar beretēm galvā, kuri paziņo par bruņotas aktivitātes pilnīgu pārtraukšanu.
Tomēr grupējums nav piekritis Spānijas valdības un opozīcijas agrāk izteiktajai prasībai pilnībā izformēties, un paziņojumā nekas nav teikts arī par atbruņošanos. "Mēs esam vīlušies, jo šis nav pēdējais solis," intervijā AFP atzīmēja konservatīvās Tautas partijas likumdevēja Basku Zemes reģionālajā asamblejā Marija del Mara Blanko, kuras brāli nogalināja basku separātisti.
Viņa pauda pārliecību, ka ir jāpanāk šī grupējuma pilnīga izformēšanās. "Mēs turpināsim strādāt, līdz sasniegsim galīgu tā likvidēšanu, (..) un mums jāpieprasa, lai viņi atzītu postījumus, ko viņi ir izraisījuši," viņa piebilda.
Ceturtdienas paziņojumā ETA neatvainojās saviem upuriem, bet tā vietā pauda savu "dziļāko atzinību un cieņu" biedriem, kuri miruši kaujās vai tikuši ieslodzīti. "Viņi atzīst savus upurus, bet neatzīst teju 1000 nevainīgus upurus, kuri tika noslepkavoti, uzspiežot totalitāri politisku projektu," atzīmēja Blanko.
1997. gada 12. jūlijā ETA kaujinieki nolaupīja viņas brāli Tautas partijas biedru un pilsētas valdes locekli Migelu Anhelu Blanko un 48 stundas vēlāk viņu nogalināja, izraisot līdz tam nebijuša mēroga pret ETA vērstus protestus.
Attiecībā uz ETA paziņojumu skeptiski noskaņota ir arī Terorisma upuru asociācija, paziņojot, ka upuriem šis paziņojums ir bezvērtīgs, jo ETA ir paziņojusi par aktivitāšu pārtraukšanu, bet nav atzinusi savu sakāvi. "Protams, mēs esam laimīgi, ka vardarbībā radies pārtraukums, bet nepieciešams vairāk. Viņiem ir jānoliek ieroči, viņiem ir jālikvidējas un viņiem ir jālūdz piedošana saviem upuriem (..) un, protams, jānodod sevi tiesas rokās," uzsvēra asociācijas prezidente Anhelesa Pedrasa.
"Es neticu ETA, mēs neticam slepkavām. Tas ir tikai kārtējais paziņojums, kārtējais mazais solītis. Tas ir paziņojums, ko mēs gaidījām, bet ne paziņojums, ko mēs gribējām," viņa piebilda.
Organizācija ETA ("Euskadi Ta Askatasuna") jeb "Basku dzimtene un brīvība" tika dibināta 1959.gadā ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikā. 1968. gadā ETA veica pirmo plānoto slepkavību un kopš tā laika nogalinājusi vismaz 829 cilvēkus. ETA mērķis ir nodibināt neatkarīgu basku valsti Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos.