Fidela skolnieks Ugo

Jaunākais viņa solis - ASV vēstnieka izraidīšana no Venecuēlas un sava vēstnieka atsaukšana no Vašingtonas, draudot arī uzbrukuma gadījumā apturēt naftas eksportu uz ASV. Par leģendāru kļuvusi U.Čavesa runa ANO Ģenerālajā asamblejā 2006.gada septembrī dienu pēc ASV prezidenta Džordža V.Buša uzstāšanās. Toreiz U.Čavess pārkrustīdamies paziņoja, ka iepriekšējā dienā asamblejā bija ieradies velns un "šeit vēl aizvien ož pēc sēra". Rokās kā Bībeli turēdams amerikāņu lingvista un filozofa Noama Čomska grāmatu "par ASV imperiālistisko ārpolitikas stratēģiju", viņš pasaules līderiem to ieteica kā līdzekli, lai saprastu XX gadsimta norises pasaulē. Dažu dienu laikā šī grāmata kļuva par visvairāk pirkto populārajā interneta veikalā Amazon, apliecinot, ka ilggadējais Kubas līderis Fidels Kastro nav kļūdījies savu ideju pēcteča izvēlē. Skolnieks Kā daudzos Venecuēlas iedzīvotājos, Ugo Čavesā neizdibināmās proporcijās sajaukušās spāņu, indiāņu un afrikāņu asinis. Pēc kādas saķeršanās ar Spānijas karali viņš sevi raksturoja kā "indiāni un nedaudz melno un balto" un vairākkārt uzsvēris, ka sirdī ir indiānis. Lai atjaunotu "vēsturisko taisnīgumu", viņš šā gada augustā pat ieteica Latīņameriku (rietumvalstīs plaši lietots termins, lai raksturotu valstis, kurās runā spāņu un portugāļu valodā) pārdēvēt par Indiāņu Ameriku. Lepnumu un, iespējams, arī kompleksus par izcelsmi U.Čavesā, visticamāk, ieaudzināja vecāki - nabadzīgi skolotāji - ar stāstiem par vectēvu, Venecuēlā leģendāro dumpinieku Pedro Perezu Delgado jeb Maisantu. Viņa liktenis gan nebija tik labvēlīgs kā mazdēlam: sarīkojis atentātu pret bijušo Venecuēlas prezidentu un kāda štata gubernatoru, Maisantu 1922.gadā nonāca cietumā, kur pavadīja pēdējos septiņus mūža gadus. Maisantu plašie nekustamie īpašumi tika konfiscēti, taču viņa sieva mazdēlam Ugo par tiem tika stāstījusi gana daudz, lai par vienu no pirmajiem viņa prezidentūras rīkojumiem kļūtu šo īpašumu atsavināšana. Pēc studiju beigšanas U.Čavess 17 gadus pavadīja armijā, cīnoties pret nemierniekiem un skolojot karavīrus. Atgriezies mājās, U.Čavess slepus nodibināja Revolucionāro Bolivāra kustību un sāka jaunu posmu gan savā dzīvē, gan Venecuēlas vēsturē. Revolucionārs Plašāka Venecuēlas tautas daļa par Ugo Čavesu pirmoreiz uzzināja 1992.gadā. Laikā, kad valsts ekonomika piedzīvoja sāpīgu lejupslīdi un valdības darbu tikpat kā bija paralizējuši politiski ķīviņi, U.Čavesam izdevās iegūt ievērojamas armijas daļas atbalstu varas maiņai Venecuēlā. Tomēr neizdevās ne militāra, ne civila revolūcija. Pēc īsiem cīniņiem, kuros gāja bojā 18 cilvēki, U.Čavess padevās. Tomēr ar šo rīcību viņš bija kļuvis par nacionālu slavenību un, divus gadus pavadījis cietumā, atgriezās kā pilnvērtīgs politiķis. 1998.gadā revolucionārie solījumi beidzot ļāva iegūt vēlētāju atbalstu un tikt pie varas konstitucionālā ceļā. Kopš tā laika Venecuēla mainījusies gandrīz līdz nepazīšanai. Pieņemta jauna konstitūcija, īstenotas plašas reformas gandrīz visās galvenajās jomās no izglītības līdz ekonomikai un no lauksaimniecības līdz valsts aizsardzībai. Kritiķi norāda, ka U.Čavess nav kautrējies no mēģinājumiem koncentrēt varu savās rokās, turklāt, par spīti sociālistiskajiem solījumiem, valstī pieaugusi plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Viņa aizstāvji norāda, ka konstitūcija netiek ignorēta, regulāri notiek referendumi ar nereti prezidentam nepatīkamiem rezultātiem un kopš U.Čavesa stāšanās amatā iekšzemes kopprodukts jūtami pieaudzis. Prezidents Viens gan nav noliedzams: Čavess tiešām tic sociālisma ideāliem. To nenoliedz pat viņa pretinieki. Pat leģendārajās frāzēs jaušama nespēja savaldīties, ne vēlme palielināt popularitāti. Vairāk atšķiras viņa metožu vērtējums. Naftas dolāri tiek izmantoti, lai nabadzīgajos pilsētu rajonos sabūvētu slimnīcas un skolas, taču maz tiek darīts ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai ilgtermiņā. "Čavesam paveicās būt par prezidentu, esot augstām naftas cenām, bet viņš rīkojas kā loterijas veiksminieks. Beigās viņš iztērēs visu un kļūs nabagāks nekā jebkad agrāk," uzstāj opozīcijas politiķis Hulio Borhess. Prezidenta pretiniekiem pievienojusies viņa kādreizējā mīļākā Herma Marksmene, kuru Čavess pameta pēc neveiksmīgās 1992.gada sacelšanās. "Viņš bija viens no tiem, kuri jūs apber ar puķēm un šokolādi, dzied romantiskas dziesmas un nekad neaizmirst dzimšanas dienu. Mums bija kopīgs sapnis par turīgu Venecuēlu, kur valdītu taisnīgums. Tagad viņam vairs nevar uzticēties. Viņš veido totalitāru režīmu, jo netic demokrātiskām institūcijām," viņa stāstīja intervijā The Times. Savulaik U.Čavess solīja palikt valsts vadībā līdz 2030.gadam. Taču konstitūcija paredz, ka 2013.gadā viņš vairs nevarēs kandidēt uz prezidenta amatu. Mēģinājums to mainīt beidzās ar vienu no sāpīgākajām sakāvēm Čavesa karjerā: Venecuēlas iedzīvotāji referendumā noraidīja pārmaiņas, kas ļautu prezidentam pie varas palikt tik ilgi, kamēr viņš uzvarēs vēlēšanās. Tagad viņš sola atkāpties 2013.gadā. Tas arī varētu būt viens no spēcīgākajiem U.Čavesa godīguma pārbaudījumiem. Publicēšanas datums: Otrdiena, 2008. gada 16. septembris.