Ir sākusies Austrumu un Rietumu sāncensība par šā reģiona bagātībām jeb „lielā spēle”, kuras avangardā soļo eiropieši, lai arī, paraugoties ģeogrāfiskajā kartē šķiet, ka Ķīnai un Indijai iegūt koncesijas būtu daudz vienkāršāk. Pekina un Deli cenšas piekļūt pie Austrumāfrikas energoresursiem, tomēr Eiropas spēlētāji šajā reģionā negrasās padoties. Vēl vairāk, Eiropas kompāniju direktoru padomēm Austrumāfrika kļuvusi par prioritāru reģionu, jo tās ir zaudējušas Tuvos Austrumus, vērojušas, kā pasliktinās situācija Ziemeļāfrikā un kā sašūpojas Latīņamerika, savukārt Krievijā nav gaidāma ieguves apjomu būtiska palielināšana. Ja Austrumāfrikai ir lemts apgādāt Āziju, tad Eiropas uzņēmumi vēlas diktēt savus noteikumus un cenas, teikts rakstā.
Ķīna izdarīja likmi uz Sudānu, bet Dienvidsudānas atdalīšanās noveda pie naftas ieguves apjomu strauja krituma, turpina žurnāls. Drīzā nākotnē jau Kenijā izšķirsies, kur atradīsies robeža starp Austrumu un Rietumu reģionālo ietekmi. Kenijā ne tikai ir atrasta nafta, šai valstij ir sava veida termināla lomā ceļā no Austrumāfrikas atradnēm uz ārvalstu tirgiem. Ķīna šeit var daļēji atgūt zaudēto, finansējot infrastruktūru un „sasaistot Kenijas eksportu ar Ķīnas jūras kara flotes klātbūtni Indijas okeānā,” teikts rakstā.
Tikmēr Āfrikas valstis cenšas gūt labumu no Eiropas, ASV, Indijas un Ķīnas sāncensības – paaugstina nodokļus naftas un gāzes kompānijām par kapitāla pieaugumu. Ir arī citas problēmas – politiskā nestabilitāte Āfrikā un pirātu radītie draudi, tomēr lielās Eiropas kompānijas nekādā gadījumā nenoniecinās Austrumāfrikas kolosālās atradnes, vēl jo vairāk tādēļ, ka to nākotnes potenciāls ir grandiozs, uzskata izdevums.
Pasaulē atkal ir sācies ogļūdeņražu pārbagātības periods, un svarīgākais šā brīža jautājums ir par to, kas kļūs par galvenajiem tirgus spēlētājiem Austrumāfrikā – vai tās būs Austrumu vai Rietumu kompānijas. Savukārt energoresursu cenas vairāk nepalielināsies, bet gan sāks slīdēt lejup, prognozē Forbes.