Gruzijā izveidojusies paradoksāla situācija - iekšpolitiskā krīze valstī kopumā ir mazinājusies, lai gan opozīcijas pārstāvji atkal paziņojuši, ka neatzīs 21.maijā aizvadīto parlamenta vēlēšanu rezultātus un neļaušot jaunievēlētajam parlamentam sākt darbu. Savukārt viņu galvenais sāncensis, valsts prezidents Mihails Saakašvili, atzinis vēlēšanas par teicami aizvadītām un aicinājis opozicionārus uz kopīgu darbu.
Lai gan starptautiskie novērotāji, kam galīgais slēdziens par vēlēšanām vēl tikai jāsagatavo, atzinuši aizvadīto nobalsošanu par atbilstošu demokrātiskajām normām, daudzi vietējie eksperti kritizējuši šo paziņojumu. Daži pat pauduši viedokli, ka vēlēšanu rezultāti tikuši falsificēti. Neraugoties uz to, liela Gruzijas vēlētāju daļa pašreiz nav gatava piedalīties opozīcijas organizētajās protesta akcijās, kā tas bija pērnā gada rudenī un arī pēc prezidenta vēlēšanām šā gada janvārī. To pierādīja arī opozīcijas rīkotā demonstrācija Gruzijas neatkarības dienā 26.maijā, kad uz opozīcijas aicinājumu protesta akcijā piedalījās ne vairāk par 10 tūkstošiem cilvēku. Sarunā ar Dienu daudzi cilvēki gan attālākos provinces rajonos, gan galvaspilsētā Tbilisi izteicās, ka esot vīlušies opozīcijā. Vairāki no viņiem arī piebilda, ka neesot laika mītiņiem un tagad esot jāstrādā. Tam Gruzijā beidzamajos gados esot izveidoti gana labi apstākļi.
Laukos strādā
Piecdesmit sešus gadus vecais pieredzējušais gruzīnu alpīnists Zurabs Sudžašvili vēlēšanu dienā atradās uz Kazbegi kalnu virsotnes un tad no turienes steidzies lejā uz vietējo Gergeti ciema vēlēšanu iecirkni. "Uzskatīju, ka es nedrīkstu palaist garām iespēju nobalsot. Mēs gribam, lai beidzot tiktu pielikts punkts visām nekārtībām. Ir pagājis sešpadsmit gadu, bet kārtības Gruzijā kā nav, tā nav, " tā savu viedokli par situāciju Gruzijā izteica Z.Sudžašvili. Lai gan viņš visai kritiski izsakās par vietējo iedzīvotāju iespējām iegūt darbā šajā reģionā, kur ziema ilgstot vismaz septiņus mēnešus, visā 170 km garajā ceļā no Kazbegi līdz Tbilisi bija redzama saimnieciska rosība.
Nē destabilizācijai
Pazīstamais politologs Arčils Gegešidze uzskata, ka Rietumu novērotājus galvenokārt uztraucot tas, lai Gruzijā neizveidotos jauns konflikts. Arī bez iekšpolitiskās krīzes Gruzijā šajā reģionā netrūkst citu konfliktu - Kalnu Karabaha, Dienvidosetija, Abhāzija. "Tāpēc tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta stabilitātei un tikai pēc tam demokrātijai un atbilstībai augstākajiem demokrātijas standartiem. Elementāra demokrātija, protams, ir viņu prioritāte, taču netiek pieprasīts, lai šeit uzreiz izveidotos Eiropas līmeņa demokrātija, tas nav galvenais uzdevums," tā uz Dienas lūgumu komentēt Rietumu novērotāju pausto vēlēšanu novērtējumu atbildēja A.Gegešidze. "Havjers Solana Gruziju apsveica ar mierīgu vēlēšanu aizvadīšanu. Tik ļoti viņi ir apmierināti, ka te nekas negaidīts nenotika," teica eksperts.
Pēc viņa domām, demokratizācija Gruzijā un integrācija Rietumu struktūrās likšot tajā pašā virzienā doties arī Azerbaidžānai un Armēnijai. Tas varot ietekmēt arī citas Kaspijas jūras baseina valstis. To nelabvēlīgi vērojot Krievija, kas tagad cenšas atjaunot ietekmi postpadomju telpā. "Ceļā uz to ir divi šķēršļi - Gruzija un Ukraina. Ja Krievija nespēs noturēt šīs valstis, NVS sabruks, un Krievijas sapnis par globālo statusu būs izsapņots," teica A.Gegešidze.
Pieredzes trūkums
Pazīstamais gruzīnu TV žurnālists Tengizs Gogotišvili uzskata, ka prezidenta M.Saakašvili darbībā esot saskatāmas daudzas autoritārisma pazīmes. "Taču tā nav tikai Saakašvili problēma vien. Tā ir visas mūsu valsts problēma, pieredzes trūkums. Gruzīniem trūkst vēsturiskās pieredzes. Divus gadsimtus atrodoties Krievijas okupācijā, politiskie procesi nenoritēja dabiskā veidā - viss tika izlemts Maskavā. Tādēļ joprojām gruzīni nav kļuvuši par vienību, kas mācītu valsti. Šajā nozīmē mēs vēl neesam uzskatāmi par nāciju. Nācija nemāk prasīt savas tiesības no valsts. Šobrīd valstij ir daudz vairāk tiesību nekā nācijai," grūtības Gruzijas iekšpolitikā komentēja Tengizs Gogotišvili.