Savu lūgumu Saakašvili ir pamatojis ar to, ka Krievija nav izvedusi pilnīgi visus savus karavīrus no Gruzijas.
Parlaments karastāvokli izsludināja 9.augustā uz 15 dienām pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Gruzijā.
Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs piektdienas vakarā paziņoja, ka Krievija ir pabeigusi sava karaspēka izvešanu no Gruzijas.
Tomēr Krievija ir izveidojusi tā dēvēto drošības zonu Gruzijas teritorijā pie Dienvidosetijas, kurā ir Krievijas karaspēks.
Šomēnes Gruzija ieveda savu karaspēku Dienvidosetijā. Krievija uz to reaģēja, ievedot savus spēkus Dienvidosetijā un padzenot no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupējot daļu Gruzijas. Krievija bija solījusi piektdien pabeigt karavīru izvešanu no Gruzijas, izņemot tā dēvēto drošības zonu.
Pamiers tika panākts ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī starpniecību, un viņa plānam ir piekrituši Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Pamiera plāns paredz, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāatsakās no spēka lietošanas un pilnībā jāizbeidz karadarbība, jābūt netraucētai piekļuvei humānajai palīdzībai, kā arī Krievijas spēkiem jāatgriežas pozīcijās, kādās tie bija pirms karadarbības sākuma, bet Gruzijas spēkiem - pastāvīgās dislokācijas vietās.
Abhāzija un Dienvidosetija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, taču to nav atzinusi neviena pasaules valsts. Maskava atbalsta abu separātisko republiku valdības un ir piešķīrusi Krievijas pilsonību lielākajai daļai to iedzīvotāju. Abas republikas ir lūgušas ļaut tām pievienoties Krievijai, taču Maskava šos lūgumus ir noraidījusi.