Irānas jubilejā lepnums mijas ar vilšanos

Monarhijas vietā tika nodibināts teokrātisks režīms, kurā lielākā ietekme ir islāma garīdzniekiem. Otrdien tika pieminēta 30.gadadiena kopš revolūcijas izšķirošā brīža, kad Irānas armija pieņēma lēmumu novērsties no šaha.Ekonomikas problēmas Irānas prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds revolūcijas gadadienā paziņoja, ka 30 gados Irāna kļuvusi par "pasaules lielvaru". Kā panākumu piemērs tika minēta februāra sākumā notikusī pirmā Irānas satelīta nogādāšana kosmosā. Taču daudzi irāņi, arī bijušie revolūcijas atbal­stītāji, bažījas, ka viņu valsts nostājusies uz nepareiza ceļa. Starptautiskā sabiedrība uzskata Irānu par bīstamu valsti, kas naidojas ar pārējo pasauli un mēģina iegūt atomieročus. Irānā valdošais režīms tiek kritizēts par opozīcijas vajāšanu un demokrātijas apspiešanu. "Mēs domājām, ka šahs ir visu problēmu cēlonis. Ja mēs tiktu vaļā no šaha, tiktu atrisinātas visas problēmas," raidsabiedrībai BBC stāsta 51 gadu vecais Teherānas iedzīvotājs Nurīns, kurš 1979.gadā kā students piedalījies islāma revolūcijā. Tagad viņa domas ir mainījušās. "Atskatoties uz revolūciju, es izjūtu lielas skumjas un nožēlu par visiem zaudētajiem gadiem." Irāņu skumjas rosina arī valsts ekonomikas problēmas, kas pastiprinājušās naftas cenu krituma dēļ. Irāna ir ļoti atkarīga no naftas eksporta, tādēļ naftas cenu samazināšanās devusi smagu triecienu valsts ekonomikai. Valdības aprēķini liecina, ka valsts budžetā būs 44 miljardus dolāru liels deficīts. Irāņi žēlojas arī par lielo inflāciju un bezdarba līmeni.ASV piedāvā sarunas Ekonomikas krīzes apstākļos Irānai ir grūti cerēt uz citu valstu palīdzību, jo pret Teherānas režīmu jau ir noteiktas starptautiskās sankcijas. Rietumvalstis ir saniknotas par Irānas centieniem iegūt atomieroču izejvielas, kā arī kritizē Teherānas režīma atbalstu tādiem grupējumiem kā Hezbollah un Hamas. Irānas saspīlētās attiecības ar rietumiem vēl vairāk saasinājās pēc M.Ahmadinedžāda nākšanas pie varas, jo viņš draudējis noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes. ASV prezidents Baraks Obama gan devis mājienus, ka viņa valdība varētu runāt par attiecību uzlabošanu ar Irānu. Abas puses gan izvirzījušas stingrus noteikumus: ASV pieprasa, lai Irāna pārtrauktu kodoldegvielas ražošanu, Izraēlas iebiedēšanu un teroristu atbalstīšanu, savukārt Teherāna vēlas, lai ASV karaspēks aizietu no Afganistānas un Irākas. M.Ahmadinedžāda izredzes noturēties pie varas ir neskaidras, jo šovasar Irānā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Vēlmi atgriezties prezidenta amatā izteicis pret rietumiem draudzīgāk noskaņotais Muhammeds Hatami, kura valdīšanas laikā Irānā tika sāktas reformas. "Es balsošu par Hatami. Paskatieties uz cenām! Hatami laikā tās bija trīsreiz mazākas," aģentūrai Reuters stāsta mājsaimniece Mehri Nasrollazade.