Īri liek mainīt lēmumu apstiprināšanu
Francija pirms prezidentūras ES sola diskusijas par referendumiem
Eiropas Savienībai, lai tā nākotnē vairs nekļūtu par vienas valsts iekšpolitiskās situācijas ķīlnieci, jādomā par atteikšanos no nacionālajiem referendumiem pēc atsevišķu lēmumu pieņemšanas. Šāds uzskats, vērojot ceturtdien notikušo referendumu par Lisabonas līgumu Īrijā, valda Parīzē, kas jau pēc pāris nedēļām pārņems ES prezidentūru. Lai arī oficiālos referenduma rezultātus Īrija plānoja paziņot vien piektdienas pēcpusdienā, jau ceturtdien franču politiķi uzsvēra, ka, lai kāda būs iznākums, tie mudinās citas valstis turpināt līguma ratifikācijas procesu.
"Mums nav plāna B, taču ir svarīgi, lai līguma ratifikācijas process visās pārējās valstīs virzās uz priekšu. Lai mēs Francijas prezidentūras beigās redzam, cik tālu esam," šonedēļ žurnālistiem atzina Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī padomnieks diplomātijas jautājumos Žans Davids Levī. Ja īri nobalsošot pret līgumu, kura galvenais mērķis ir padarīt 27 valstu lielās savienības darbu efektīvāku, tad būšot jādiskutē, kādēļ tas tā noticis. Šādā gadījumā tas kļūs par vienu no galvenajiem sarunu tematiem nākamnedēļ notiekošajās ES līderu sarunās Briselē.
Iespēja, ka īri referendumā varētu pateikt "nē", mudināja meklēt citus lēmumu pieņemšanas mehānismus līdzīgos gadījumos. "Pastāv bažas, ka visa Eiropas Savienība var kļūt par ķīlnieci vienas valsts iekšpolitiskajai situācijai," uzskata Eiropas politikas eksperts Lorāns Koens Tanugi. Jau tā 27 valstu savienībai ir grūti pieņemt lēmumus. Ceturtdien iespēja nobremzēt ilgi tapināto līgumu ar savu balsojumu referendumā bijusi mazāk nekā vienam procentam ES iedzīvotāju. Īrija šoreiz ir vienīgā, kas rīko referendumu. Tādēļ, viņaprāt, turpmāk šādos gadījumos būtu jārīko ES mēroga, ne nacionāli referendumi.
Parīzē valda bažas, ka gadījumā, ja tai būtu jānodarbojas ar īru negatīvā referenduma sekām, tā nevarētu pievērsties savu prioritāšu īstenošanai. Francija līdz gada beigām vēlas panākt valstu vienošanos par koordinētu imigrācijas politiku, kā arī enerģētikas un klimata izmaiņu likumiem, kas paredz pievēršanos zaļas enerģijas veicināšanai un izmešu līmeņa samazināšanu. Tāpat Francija, kas neslēpj savu vēlmi pārspēt padarīto darbu ziņā iepriekšējās prezidentūras, vēlas pārveidot ES lauksaimniecības politiku
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.