Taču pagaidām nav skaidrs, kā īru balsojums (vienīgais referendums visu ES valstu vidū) ietekmēs tādu tradicionāli eiroskeptisku valstu kā Lielbritānija un Dānija balsojumus par līgumu, ne arī paša dokumenta nākotne.
Melnā piektdiena
Pirmie neoficiālie balsošanas rezultāti apliecināja, ka īri sagādājuši īstu "melno piektdienu" ES. Vēlēšanās piedalījās 53,13% balsotāju, no kuriem "nē" Lisabonas līgumam pateikuši 53,4% uz vēlēšanu iecirkņiem atnākušo, bet "jā" — 46,6%. Jāpiebilst, ka tikai pēdējo nedēļu laikā diplomāti Briselē sāka paust bažas par iespējamo referenduma iznākumu Īrijā. Šī bija vienīgā valsts, kuras konstitūcija prasīja rīkot referendumu par Lisabonas līgumu. Pārējās dalībvalstis bailēs no iedzīvotāju "nē" bija izvēlējušās ratificēt šo dokumentu parlamentos. Kā zināms, Lisabonas līguma mērķis ir atvieglot ES institūciju darbību pēc tās vēsturē lielākās paplašināšanās un vienlaikus padarīt tās darbību efektīvāku laikā, kad ekonomiskās attīstības ziņā Eiropas Savienība atpaliek no citiem pasaules reģioniem.
Kā atzīst diplomāti, gada sākumā bijusi pārliecība, ka īri sacīs "jā". Taču pēdējo mēnešu laikā situācija mainījās. Liela daļa atbildības par to jāuzņemas Īrijas valdībai, kuras "jā" kampaņa nobālēja "nē" nometnes priekšā. Līguma pretinieki apgalvoja, ka Īrija zaudēs daļu savas neatkarības, tiks palielināti un cietīs lauksaimnieki. Savukārt valdība nespēja paskaidrot, ko īri iegūs no aptuveni 300 lappušu biezā dokumenta īstenošanas dzīvē. Par labu nenāca arī premjera Braiena Kovena atzīšanās, ka viņš līgumu nemaz nav izlasījis. "Nē" sacītāju skaitu vairoja arī Īrijas ekonomikas lejupslīde.
Citi turpinās
Francijas prezidenta padomnieks diplomātijas jautājumos Žans Dāvids Levits šonedēļ uzsvēra, ka īru "nē" gadījumā Parīze mudinās citas valstis turpināt ratifikācijas procesu. "Pēc tam mēs varēsim sākt sarunas ar īriem," sacīja Ž.D.Levits. Kā uzsver Latvijas vēstnieks ES Normunds Popens, ir iespēja, ka pārējās dalībvalstis sāks līguma īstenošanu, bet Īrijai uz noteiktu laiku tiks piemērota izņēmuma situācija. "Sadarbība ar Īriju varētu tikt turpināta uz Nicas līguma bāzes, bet šis noteikti nevar būt permanents risinājums," uzsver vēstnieks.
Tiesa, par ES jautājumiem atbildīgais Čehijas vicepremjers Aleksandrs Vondra uzskata, ka līgums pilnībā nevar stāties spēkā, kamēr nebūs ratificējušas visas valstis. Čehija, kas būs prezidējošā valsts nākamā gada sākumā, kad, kā iepriekš bija plānots, bija jāsāk Lisabonas līguma īstenošana, bija pirmā, kas oficiāli bija sākusi runāt par B plāna nepieciešamību, ja īri sacīs "nē". Tikmēr ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) atgādina, ka savulaik jau īri nobalsoja pret Nicas līgumu. Toreiz Īrijas valdībai nācās secināt, ka balsojums bija pret tās darbību, ne līgumu. Tādēļ otrajā balsojumā īri tika pārliecināti sacīt "jā".
***
Franks valters Šteinmeijers, Vācijas ārlietu ministrs
Protams, ka mēs esam sarūgtināti, īru nē ES reformu līgumam bija smags trieciens. Taču esmu pārliecināts, ka šis līgums mums ir nepieciešams. Tāpēc mēs turpināsim ceļu uz tā stāšanos spēkā. Ratifikācijas procesam jāturpinās
Māris Riekstiņš, ārlietu ministrs
Mums jārespektē īru viedoklis. Taču mums jāiet uz priekšu ar ratifikācijas procesu. Tas jādara nevis tāpēc, lai nebūtu jāņem vērā īru viedoklis, lai tiktu skaidrībā, kas notiek ar citām dalībvalstīm. Pēc tam mēs redzēsim, ko varam darīt
Žaneta Ozoliņa, Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja, LU profesore
Referendums noticis laikā, kad Eiropas Savienībā samilzušas ļoti daudzas problēmas, piemēram, protesti pret degvielas cenu kāpumu. Jāņem vērā, ka šis līgums ir tik daudz "muļļāts", ka pats par sevi tiek uztverts ļoti negatīvi. Tagad iespējami vairāki scenāriji, bet ticamākais, ka drīzumā nenotiks nekas. Nav nekāda traģēdija, jo ES pēc paplašināšanās pierādīja, ka var diezgan labi funkcionēt arī bez šī līguma. Politiķi ar ES integrācijas projektu vēlas iet uz priekšu straujāk, nekā sabiedrība ir gatava. Tagad politiķiem jāievelk elpa un jādomā, kā virzīties uz priekšu mērenākā tempā