Ivars Āboliņš. Visas varavīksnes krāsas

Parasti šī autora uzskati likās tīri sakarīgi, bet šeit kaut kur greizi aizbraukts. Tādā garā jau katram diktatoram var kaut ko labu atrast, arī Hitlers būvēja labus ceļus un mazināja bezdarbu...Tomēr gan viņa, gan Staļina, Kadafi un daudzu citu sasniegumus iznīcina fundamentāli smagāks ļaunums - necieņa pret cilvēku dzīvību un brīvību. Šai gadījumā nekāda daļēja drošība vai darbavietu gādāšana to nevar attaisnot, tās nav salīdzināmas lietas. Tas ir tiesa, ka Putina oponentu vidū ir par viņu vēl briesmīgāki subjekti, tomēr viņi jau nav vienīgie. Nedomāju, ka Latvijai bīstamāka ir nestabilitāte, nestabilas valstis parasti nesaņemas uzbrukt kaimiņiem, parasti uzbrūk tieši monolīti režīmi, kam jūra līdz ceļiem.

Vienkāršāk, anna, vienkāršāk. Nevienam nav jārāda vai jāsaka virziens, ja pašam ir reāla padsavienības pieredze no bērnu dienām. Tai raksturīgus domāšanas un darbības modeļus ar šo pieredzi var viegli sazīmēt ikvienā zemē un iekārtā. Kur nu vēl tad, ja tie izteikti tik kliedzoši kā Muammara Lībijā.

Man pilnīgi pietiek ar Kadafi "Zaļās grāmatas" tekstiem, kā arī ar Kadafi laiku Lībijas plašsaziņas līdzekļu slavinājumiem par savu zemi un tās vadoni, lai skaidri zinātu, ka atbalstīšu tos, kuri šādus un līdzīgus režīmus vēlēsies gāzt. Piemēram, es droši zinu - ja dzīvotu 30. gadu Latvijā, būtu pret padomju invāziju, bet noteikti atbalstītu Ulmaņa režīma gāšanu par spīti visam labajam un saprātīgajam, ko viņš šeit centās izdarīt. Par to, ko jūt un izdzīvo cilvēki pēc lieliem sociāliem satricinājumiem, man nav ilūziju. Skaidrs, ka ikviena revolūcija vienai iedzīvotāju daļai izvēršas par traģēdiju un vēlāk arī daudziem citiem šķiet, ka labāk jau nu bija vecā diktatora laikos. Tāpat darbojas vecais Bībeles likums - pēc ikvienas verdzības pārtraukšanas kaut kas jūtami labāks sākas tikai tad, kad nomiruši pēdējie, kas vēl dzimuši verdzības laikos. Ar piebildi - ja pietiek spēka izturēt šos gadu desmitus (bieži pat pusgadsimtu vai ilgāk) un neieviest jaunu verdzības formu. Nu tā apmēram.

Melnbalts, protams, nav itin nekas. Arī Staļina un viņa sekotāju vadītā PSRS sekmēja trešās pasaules valstu attīstībā, protams, sekmējot tajās paklausīgu komunistisku vai vismaz kreisas ievirzes valdību nākšanu pie varas. Daudzām no šīm valstīm pēc PSRS sabrukuma sāka klāties krietni ļaunāk. Bet diez vai no tā var izdarīt secinājumu, ka nebija visiem līdzekļiem jāsekmē padomijas režīma sabrukums. Protams, ir cilvēki, kuri uzskata citādi, bet neesmu viņu vidū un padomjlaiku dzīvē ar visiem tās bezmaksas priekiem un sodiem vairs nekad nevēlos atgriezties. Nez kāpēc man nešķiet, ka harismātiskā Kadafi Lībija būtu bijusi citas sugas valsts.

"...bīdīt kauliņus pašu radītā iedomu pasaulē..." Šis ir labi pateikts, un 100% attiecināms uz pašu Āboliņu. Par apskatīto tēmu viņam saprašana ir nulle.

Ir tāds teiciens: Būtu labāk ēdis. Respektīvi būtu labāk glābis Playboy, kas iet uz grunti, ne ,mēģinājis rakstīt par lietām, uz kurām ir pavisam paviršs un vienkāršots skatījums. Pat smieklīgi izskatās, ka Putins ir Latvijai labākais variants. Īstais Putins vēl nav bijis! Bet izskatās, ka būs gan.

Paviršs smērējums un seklu izpratni par politiskajiem procesiem. Tad jau varam teikt, ka piešķirot krievu valodai valsts valodas statuss Latvijā dzīve kļus labāka.

Protams, ka pasaule ir daudzkrāsaina, bet tās gaudas par stabilitāti arī ir smieklīgas. Tādi stabilitātes gribētāji pirms 20 gadiem vēlējās, lai tik PSRS turās vēl ilgi un nedod dies, ka sabruktu un ka Baltijas valstis kļūtu brīvas - tāda nestabilitāte un haoss, ka tik kaut kas ļauns nenotiek...

Āboliņa kungs acīmredzami pavirši seko līdzi notikumiem Krievijā. Darbojošās personas nu jau kādu brīdi citas.

Ja cilvēks ar savu izskatu liek domāt, ka viņš nav nopietni ņemams, tad arī nevajadzētu par nopietnām lietām izteikties... :)