Pasaules slavenākā ķīlniece Ingrīda Betankūra atguvusi brīvību pēc sešus gadus ilga ieslodzījuma Kolumbijas džungļos
Viņas atbrīvošanas scenārijs līdzinājās Holivudas spriedzes filmas sižetam: ar viltīgu gājienu piemānot nemierniekus, ķīlnieku grupa tiek sasēdināta helikopterā un atbrīvota no nežēlīgo kaujinieku ķetnām. Taču pirms brīnumainās izglābšanās Kolumbijas politiķe Ingrīda Betankūra bija spiesta pavadīt vairāk nekā sešus gadus nemiernieku nometnēs Kolumbijas džungļos, katru dienu pārciešot neaprakstāmas grūtības. 46 gadus vecā I.Betankūra domāja, ka vairs nekad neredzēs savus bērnus; brīžiem viņai iešāvās prātā briesmīgas domas par pašnāvību.
Nāve bija tik tuvu
Kolumbijas nemiernieku grupējuma FARC džungļu nometnēs I.Betankūrai nācās pārciest nemitīgus pazemojumus, slimības un nogurdinošus pārgājienus no vienas nometnes uz citu. Vērtīgo ķīlnieci nepārtraukti uzmanīja FARC kaujinieki, tāpēc viņa nevarēja normāli nomazgāties un nokārtot dabiskās vajadzības. Viņa ienīda dzīvi džungļos. "Tur nav saules un debesu. Tu redzi tikai zaļus griestus, koku mūri. Visapkārt ir pilns ar insektiem, kas ir cits par citu bīstamāki. Es staigāju ar cepuri, kas bija pārvilkta pār ausīm, jo katru brīdi uz galvas varēja nokrist kāda skudra, ērce vai utis. Vienmēr jāvalkā cimdi, jo džungļos ir daudz radību, kas tev var iekost. Tā ir naidīga un bīstama pasaule, pilna ar bīstamiem dzīvniekiem. Taču bīstamākais no tiem ir cilvēks; kaujinieki man aiz muguras, bruņoti ar lieliem ieročiem," secina I.Betankūra. Viņa bieži domājusi par nāvi. "Es redzēju, kā mirst mani biedri. Es zināju, ka džungļos nāve mēdz pienākt ātri, ļoti ātri," viņa stāsta telesabiedrībai France 2.
Bērni izauga bez mātes
Kritiķi uzskata, ka šāds liktenis I.Betankūru piemeklēja pašas vieglprātības dēļ. Viņa tika sagūstīta 2002.gada februārī, kad pretendēja uz Kolumbijas prezidenta amatu. Daļu valsts teritorijas kontrolē marksistiskā grupējuma FARC kaujinieki, kas jau gadu desmitiem cīnās pret Kolumbijas valdību un bieži mēģina saņemt gūstā ķīlniekus. Valdības amatpersonas brīdināja I.Betankūru, ka nevajadzētu doties uz bīstamo reģionu, taču viņa neuzklausīja šo padomu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņa krita FARC gūstā un pavadīja nebrīvē sešus garus gadus.
Pirmos trīs gadus viņa dienu un nakti bija pieķēdēta, lai nevarētu aizbēgt. "Es centos nēsāt šīs važas ar cieņu, bet tas bija neciešami," atzīst I.Betankūra. Vēlāk nemiernieki samazināja modrību un aplika važas tikai naktī. Naktī gūstekņiem tika atņemti zābaki, jo kaujinieki domāja, ka bez zābakiem gūstekņiem būtu grūti aizbēgt džungļos. I.Betankūra nenoliedz, ka gūsta laikā viņai bieži nāca prātā domas par nāvi. Viņa domāja, ka varētu nomirt vai tikt nogalināta nesekmīgas ķīlnieku atbrīvošanas operācijas laikā. I.Betankūra izdzīvoja, pateicoties ticībai Dievam un domām par savu ģimeni. Kā atceras viņas gūsta biedrs Viljams Peress, dažkārt I.Betankūra bijusi tik vārga, ka viņam nācies barot novārgušo sievieti ar karotīti. "Es teicu, ka viņai ir jāēd. Viena karote par meitu Melāniju, viena karote par dēlu Lorenco, viena karote par viņas māti. Es teicu: "Paskaties uz viņu fotogrāfijām. Tev jācīnās viņu dēļ. Tu nedrīksti nomirt.""
I.Betankūra ar nepacietību gaidīja tuvinieku ierakstītos vēstījumus, ko regulāri pārraidīja Kolumbijas radio. Viņas bērni Melānija un Lorenco bija pusaudži, kad viņu māte nokļuva nemiernieku gūstā. Tagad viņi ir attiecīgi 22 un 19 gadu veci jaunieši. "Mēs uzvarējām cīņā par brīvību. Tas ir laimīgākais brīdis manā mūžā," vēsta Lorenco, kurš pēc sešu gadu pārtraukuma varēja apskaut un samīļot savu māti.
Viltīga operācija
FARC kaujinieki gribēja apmainīt I.Betankūru un citus ķīlniekus pret vairākiem simtiem nemiernieku, kas ieslodzīti Kolumbijas cietumos. Taču sarunas nonāca strupceļā, tāpēc Kolumbijas varas iestādes sāka gatavoties vērienīgai ķīlnieku atbrīvošanas operācijai. Gatavošanās ilga vairākus mēnešus, kuru laikā valdības aģenti iefiltrējās nemiernieku grupējuma rindās. Viņiem izdevās pārliecināt FARC komandierus, ka I.Betankūra un 14 citus ķīlnieki jāsavāc vienkopus, lai ar helikopteru pārvestu uz citu vietu. Armijas karavīri piemānīja FARC nemierniekus, izliekoties par starptautiskas palīdzības organizācijas darbiniekiem. Viltīgā operācija bija tik veiksmīga, ka ķīlnieki līdz pēdējām brīdim nenojauta par gaidāmo atbrīvošanu. Priecīgo vēsti viņi uzzināja tikai pēc tam, kad helikopters jau bija pacēlies gaisā. "Mēs esam valdības karavīri. Jūs esat brīvi," pavēstīja valdības pārstāvis. "Helikopters gandrīz nogāzās zemē, jo mēs sākām lēkāt, kliegt, apskauties. Mēs nespējām tam noticēt," atceras I.Betankūra.
Priecājas arī Francijā
Politiķes atbrīvošana izraisīja sajūsmas vilni ne tikai Kolumbijā, bet arī Francijā, kur daudzi pārdzīvoja par I.Betankūras likteni. I.Betankūra augusi Parīzē, kur viņas tēvs pildīja diplomāta pienākumus (viņas māte ir bijusī Mis Kolumbija). I.Betankūrai ir arī Francijas pilsonība, viņa bija precējusies ar franču diplomātu. Nedēļas nogalē I.Betankūra ieradās Parīzē, kur viņu svinīgi sagaidīja Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. "Esmu tik laimīga ieelpot Francijas gaisu. Esmu pateicīga Francijai par visu," teica I.Betankūra. N.Sarkozī, kurš viņas atbrīvošanu bija pasludinājis par vienu no savām prioritātēm, paziņoja, ka viņas piemērs varētu iedvesmot citus gūstekņus. "Visiem tiem, kas cieš līdzīgi jums, jāzina, ka tuneļa galā ir gaisma," teica N.Sarkozī. I.Betankūra aicināja starptautisko sabiedrību darīt visu iespējamo, lai atbrīvotu ap 700 ķīlnieku, kas joprojām ir FARC nemiernieku gūstā.
I.Betankūra noraida Šveices radio izplatītās ziņas, ka ķīlnieku atbrīvošanas operācija bijusi tikai propagandas triks un patiesībā par viņas atbrīvošanu samaksāti 20 miljoni dolāru. Kolumbijas amatpersonas uzsver, ka I.Betankūra un pārējie ķīlnieki atbrīvoti teicami izplānotā glābšanas operācijā. I.Betankūra tagad plāno atpūsties un veltīt laiku ģimenei. Taču viņa nenoliedz iespēju, ka nākotnē atkal varētu kandidēt uz Kolumbijas prezidenta amatu.