Pagājušās nedēļas sanāksmē ES lēma pārtraukt sarunas ar Krieviju par bezvīzu režīmu un jaunu sadarbības līgumu un neizslēdza, ka nākotnē varētu "apsvērt" arī ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu atsevišķām Krievijas amatpersonām. Diplomāti pirms tam brīdināja, ka radikālus soļus nav vērts gaidīt. Vairākas ES dalībvalstis, kuras ar Krieviju saista cieši ekonomiskie sakari, ir pret bargām sankcijām.
"Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju nodarītu kaitējumu pašai Vācijai. Sankcijas nekad nenāk par labu Vācijai kā uz eksportu balstītai valstij," Bundestāga deputāts Fīlips Misfelders norādīja The Wall Street Journal.
Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis, ka sankcijas kaitētu ES. "Mūsdienu pasaulē, kur viss savā starpā ir tik cieši saistīts, protams, iespējams nodarīt zaudējumus, taču šie zaudējumi būs abpusēji," V. Putinu citēja The Financial Times.
Vācijas atturības iemesli ir cieši saistīti ar ekonomiskajām saitēm starp Berlīni un Maskavu. Vācijā gandrīz 40% gāzes un 35% naftas nāk no Krievijas, tas ir krietni vairāk nekā vidējais rādītājs Eiropā. Vācijas korporatīvās investīcijas Krievijā 2013. gada oktobrī sasniedza 22 miljardus dolāru (ap 16 miljardiem eiro), un Krievijā darbojas ap 6000 vācu kompāniju.
A. Merkeles piesardzībai piekrīt arī vairākums vāciešu. Kā vēsta ARD un Die Welt aptaujas rezultāti, tikai 38% vāciešu atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Visu Signes Apsītes rakstu lasiet pirmdienas, 10.marta, laikrakstā Diena!