Izraēlas parlamenta vēlēšanas tika izsludinātas pagājušā gada oktobrī pēc tam, kad premjerministra Benjamina Netanjahu valdībai neizdevās vienoties par nākamā gada budžetu. Šodien vēlēšanās par 120 vietām parlamentā jeb Knesetā piedalās 32 politiskās partijas, no kurām 12 bija pārstāvētas arī līdzšinējā parlamenta sasaukumā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka visvairāk balsu iegūs tieši premjerministra Benjamina Netanjahu partijas Likud un pērn demisionējušā ārlietu ministra Avigdora Lībermana partijas "Izraēla - mūsu mājas" kopīgais saraksts. Šī apvienība var pretendēt uz aptuveni 32 deputātu vietām. Visticamāk, ka koalīcijas veidošanai tiks uzrunātas vairākas reliģiskās un konservatīvās partijas un tad deputātu skaits jau varētu pārsniegt 60, norāda LR.
Viena no šādām partijām, kas daudziem izrādījusies par īstu pārsteigumu, ir galēji labējā, reliģiozā partija Ebreju mājas, kura līdz šim tika uzskatīta par otršķirīgu spēku, taču tagad tai prognozē trešo lielāko balsu skaitu. Naftali Beneta vadītā partija asi iestājas pret Palestīniešu valsts izveidi, atbalsta ebreju kolonistu apmetņu celtniecību un dod priekšroku 60% Jordānas upes Rietumkrasta anektēšanai. Turpina Naftali Benets: "Mūsu mērķis ir apvienot visu Izraēlas valsti. Reliģiozos, nereliģiozos, sekulāros un ultra reliģiskos, ebrejus un arābus. Apvienot pilnīgi visus un izdarīt kaut ko labu šai lieliskajai valstij."
Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā premjerministrs Benjamins Netanjahu lielu uzsvaru licis uz apņemšanos panākt, lai Irānas rokās nenonāktu kodolieroči. Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, šoreiz diezgan maz ir pieminēts arī Izraēlas un Palestīniešu miera process. Kā raidsabiedrībai France 24 atzinis Ebreju universitātes profesors Gideons Rahats, Netanjahu ar saviem līdzgaitniekiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā diezgan mazu uzmanību pievērsis daudziem aktuāliem jautājumiem: "Viņi strīdas viens ar otru par dažādiem jautājumiem. Netanjahu, piemēram, centās šo kampaņu padarīt par savu kampaņu, lai pierādītu spējas būt par premjerministru. Ir tikai jā vai nē! Citu politiku nav."
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, arī iedzīvotājiem daudz aktuālāki par cīņu ar Irānu ir sociālie un ekonomiskie jautājumi. Galvenokārt tas saistīts ar pieaugošo budžeta krīzi un pieaugošajiem taupības pasākumiem. Tiek prognozēts, ka šāda jostas savilkšana tikai vairos iedzīvotāju neapmierinātību. Premjerministrs gan mierina, ka nodokļi celti netiks, norādot uz to, ka Izraēlas ekonomika esot daudz labākā situācijā nekā vairumā Rietumvalstu. Analītiķi gan uzskata, ka pieaugošais budžeta deficīts no nodokļu celšanas izvairīties neļaus, norāda LR.
Pēdējā laikā Rietumos arvien biežāk izskan bažas par galēji labējo spēku nostiprināšanos Izraēlas politikā. Benjamins Netanjahu un citu labējo spēku pārstāvji sola turpināt ebreju apmetņu celtniecību un diezgan pasīvi izsakās par iespējamo miera sarunu atsākšanu ar palestīniešiem. Kā zināms, vairums Rietumvalstu, tostarp ASV, kā arī lielākā daļa arābu pasaules, uzstāj uz divu neatkarīgu valstu - Izraēlas un Palestīnas - mierīgu līdzāspastāvēšanu. Līdz ar to vēl labējāka valdība var nozīmēt arī aizvien pieaugošu Izraēlas starptautisku izolāciju.