Iepriekš Kans jau izteicies, ka tiks pilnībā pārskatīts enerģētikas plāns, kas paredz, ka vēl līdz 2030.gadam vairāk nekā puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas tiks saražota atomelektrostacijās.
Tagad, četrus mēnešus pēc zemestrīces un cunami izraisītās traģiskās avārijas Fukušimas atomelektrostacijā, viņš televīzijas tiešraidē translētā preses konferencē uzsvēris nepieciešamību vairāk orientēties uz atjaunojamajiem energorsursiem, ņemot vērā kodolavāriju risku.
Japānas premjers, kas savu politisko karjeru sāka kā vides aktīvists, atklājis, ka vēlas būtiski palielināt saules, vēja un ģeotermālās enerģijas izmantošanu.
Japāna šobrīd piedzīvo elektroenerģijas trūkumu, jo no valstī esošajiem 54 kodolreaktoriem šobrīd darbojas tikai 19 - pārējie ir slēgti, galvenokārt, lai veiktu kārtējās pārbaudes. Pastāv bažas, ka elektroenerģijas piegādes traucējumi varētu vēl vairāk novājināt jau tā daudz cietušo tautsaimniecību.
Kā trešdien izteicās ekonomikas ministrs Kaoru Josano, jautājums par elektroenerģijas piegādēm Japānā "vieš bažas". "Ražotāji var apsvērt iespējas pārcelt savas ražotnes uz valstīm, kur ir stabila elektroenerģijas padeve vai lētāks darbaspēks," viņš piebilda.
Ar noraidošu attieksmi pret kodolenerģiju Kans nācis klajā laikā, kad politiskie sāncenši cenšas panākt viņa demisiju, apsūdzot viņu nemākulīgā reakcijā uz cunami. Premjeram bijušas nesaskaņas arī ar Fukušimas AES apsaimniekotāju - Tokyo Electric Power (TEPCO).
Valdības vadītāja nostāja nav pieņemama arī kodolenerģētikas atbalstītājiem parlamentā - tiklab opozīcijā, kā viņa paša partijā.
Tomēr kopš Fukušimas AES avārijas atbalsts kodolenerģijai Japānas sabiedrībā ir mazinājies.
Valstī notikuši plaši protesti pret TEPCO un pret atomenerģijas izmantošanu, un tūkstošiem cilvēku aicinājuši Japānu pāriet uz alternatīvajiem enerģijas avotiem.