V.Juščenko uzsver, ka «miljoniem ukraiņu patriotu jau gadiem ilgi gaidījuši šo lēmumu». S.Bandera godināts par viņa varonīgo cīņu, kuras mērķis bija neatkarīgas Ukrainas valsts izveidošana. Ukraiņu nacionālisti uzskata S.Banderu par varoni, kurš vērsies gan pret nacistiem, gan pret padomju totalitārismu.
Pretējās domās ir Krievija un daļa Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju, kas S.Banderu dēvē par nodevēju un nacistu rokaspuisi. S.Banderas vadītās vienības pēc Otrā pasaules kara sākuma sadarbojās ar nacistiem, jo viņš cerēja, ka šī sadarbība palīdzēs sakaut PSRS un nodibināt neatkarīgu Ukrainas valsti. Taču drīz vien S.Bandera krita nacistu nežēlastībā un tika ieslodzīts koncentrācijas nometnē. 1944.gadā viņš tika atbrīvots; pēc Otrā pasaules kara beigām no trimdas turpināja vadīt ukraiņu nacionālistu cīņu pret padomju okupācijas spēkiem. 1959.gadā Minhenē viņu nogalināja padomju VDK aģenti.
Ukrainas rietumu reģionos S.Bandera joprojām tiek uzskatīts par varoni, bet austrumu reģionos, kur dzīvo galvenokārt krievvalodīgie, par viņu ir daudz naidīgāks viedoklis. V.Juščenko lēmums godināt S.Banderu sagādājis problēmas premjerei Jūlijai Timošenko, kas pirms prezidenta vēlēšanu otrās kārtas būs spiesta definēt savu attieksmi pret S.Banderu. Atbalsts prezidenta lēmumam varētu iepriecināt Ukrainas rietumu vēlētājus, bet samazināt J.Timošenko izredzes uz atbalstu valsts austrumos.
Otrs prezidenta amata kandidāts Viktors Janukovičs ir negatīvi noskaņots pret S.Banderas godināšanu. Savu sašutumu nekavējoties izteikusi arī Maskava. «Ar šo lēmumu Juščenko ielicis vienādības zīmi starp sevi un Banderu, kurš, kā zināms, aktīvi sadarbojās ar fašistiem,» aģentūrai Interfax stāsta Valsts domes NVS lietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Ostrovskis.