Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu. Šajā konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 30 000 cilvēku.
Tagad abas puses apsūdz viena otru karadarbības sākšanā un ignorē aicinājumus uz pamieru.
"Saskaņā ar mūsu sākotnējām aplēsēm, aptuveni 50% Karabahas iedzīvotāju un 90% sieviešu un bērnu jeb 70 000 līdz 75 000 cilvēku bijuši spiesti pārvietoties," ziņu aģentūrai AFP norādīja starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas ombudsmens Artaks Beglarjans.
Viņš sacīja, ka iedzīvotāji, kas kauju dēļ bijuši spiesti pamest mājas, meklējuši patvērumu citur Kalnu Karabahā vai arī aizbēguši uz Armēniju un citām valstīm.
Azerbaidžānas bruņotie spēki apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu, vienlaikus apsūdzot armēņu spēkus par civilo objektu apšaudīšanu Azerbaidžānas pilsētās, tostarp Gendžē, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 330 000.
Cik daudz Azerbaidžānas iedzīvotāju nācies pamest mājas konflikta dēļ, vēl nav aplēsts, AFP norādīja Baku Ārlietu ministrija.
Apstiprināts, ka konfliktā dzīvību zaudējuši jau gandrīz 290 cilvēki, tostarp vairāk nekā 47 civiliedzīvotāji.
Pastāv bažas, ka šis konflikts var izvērsties plašākā karā, kurā tiks ierautas arī reģionālās lielvaras Turcija un Krievija.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna, kur lielajās pilsētās noteikta komandantstunda.