"Viņam ir svarīgi jebkurā gadījumā izskatīties pēc uzvarētāja. Uzskatu, ka Baltkrievija varētu būt nākamais mērķis, jo tas var būt sasniedzams. Šķiet, ka nākotne varētu nebūt īpaši optimistiska," norādījis Kasparovs, kas šobrīd dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs.
Pēc viņa teiktā, invāziju Ukrainā Putinam lika apturēt vienīgi iekšējā neapmierinātība Krievijā, kad krievu karavīri no Ukrainas austrumiem tika pārvesti zārkos.
"Atcerēsimies Ukrainu. Putins bija spiests apturēt savu invāziju ne jau tādēļ, ka būtu pastāvējušas kaut kādas šaubas, bažas. Domājams, viņš būtu varējis iekarot visu Ukrainu, savelkot tur visu Krievijas militāro potenciālu. Taču arī šajā ierobežotajā konfrontācijā bija kritušie, kurus pārveda no Ukrainas, un šos skaitļus ļoti tika mēģināts noslēpt," sacījis Kasparovs.
Vienlaikus viņš pievērsis uzmanību apstāklim, ka Putina režīms, ķeroties pie militāra spēka lietošanas, cenšas radīt pēc iespējas mazākas juridiskās sekas.
"Paraugoties uz militārā spēka lietošanu, redzams, ka Putins vienmēr mēģinājis to lietot tā, lai tiktu radītas pēc iespējas mazākas tiesiskās sekas. Tādēļ [iepriekšējais ASV prezidents Baraks] Obama neko nevarēja pret viņu iesākt," spriedis Kasparovs.
Kā ziņots, rudenī Krievija un Baltkrievija kopīgi rīkos bruņoto spēku mācības Zapad-2017, kuru laikā Krievija Baltkrievijā plāno nogādāt aptuveni 4000 vilciena vagonu militārās tehnikas un bruņojuma.
Baltkrievijas opozīcijas aktīvisti, kas februārī viesojās Lietuvas Seimā, pauda bažas, vai Krievija pēc šim mācībām plāno izvest visu ievesto bruņojumu. Pēc viņu teiktā, šis jautājums radies ne tikai opozīcijai, ne tikai pilsoņiem, bet, iespējams, arī Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš "izskatās norūpējies".
sos
a13
- hei