Nelielajā Kauhajoki pilsētā Diena uzzināja — psihologu, kas strādātu ar skolēniem, ļoti trūkst, vairumā pilsētas skolu tādu vispār nav. Jau ziņots — pagājušajā otrdienā Kauhajoki arodskolā 2.kursa kulinārijas students Mati Juhani Sāri (22) nošāva deviņus studentus un skolotāju, pēc tam izdarīja pašnāvību.
Somu presē ļaudis, kas Mati pazinuši, teic — viņš bijis noslēgts, lielu daļu dzīves vadījis sarunās internetā, kur par savu dzīves filozofiju nodēvējis mizantropiju. Lai arī somu presē sākotnēji izskanēja pieņēmums, ka Mati, iespējams, pats cietis no emocionālas vardarbības, tomēr pēcāk aptaujātie draugi un skolotāji minēja, ka viņš bijis "parasts, diezgan simpātisks" puisis, arī visai kluss. Tiesa, viņa draugi pēdējā laikā bijuši noraizējušies, jo Mati kļuvis vēl noslēgtāks, satraukumu radījis arī viņa rokās nonākušais ierocis, kuram pagaidu atļauju viņš ieguva augustā. Kauhajoki Mati bija ienācējs, viņa ģimene dzīvo Pihejervi apmēram 300 kilometru no Kauhajoki, divreiz mazākā Somijas pilsētiņā. Pēc presē rakstītā, māte ir uzņēmēja, tēvs strādājis armijas ieroču glabātavā.
Traģēdija skolā pārvērtusi kluso Kauhajoki pilsētiņu, kurā mīt 14 000
ļaužu. Dienai iedzīvotāji saka — pilsētā valda bailes un apjukums,
satrauc rūgtā apziņa — neviena skola nav pasargāta no šādas nelaimes.
Pērnā gada novembrī notika līdzīgs gadījums — Jokelā 18 gadu vecais
skolēns Peka Ēriks Auvinens nogalināja sešus skolēnus, skolas direktori
un medmāsu, pēc tam nošāvās pats.
Skolu apsargā
Stāt, svešas personas nevar ienākt skolā — Dienas reportierei saka somu jaunietis. Tērpts spilgtā, dzeltenzaļā vestē, viņš sargā ieeju Kauhajoki pamatskolā, kurā mācās septīto līdz devīto klašu skolēni. Skolu piektdien apsargāja vismaz astoņi jaunieši. Jautāts, kā sazināties ar skolas direktori, puisis norāda — direktore ir atteikusies ar presi runāt klātienē, tikai pa telefonu.
Dienas sazvanīta, skolas direktore Merja Kaupinena saka — šādi drošības pasākumi skolā esot ieviesti, lai prese skolēnus netraucējot — neuzjundot traģiskos notikumus, audzēkņi ir ļoti "jūtīgā vecumā". Tiesa, skolas sargātāji Dienai teica — ja ir vēlēšanās, skolēnus varot intervēt pie skolas.
"Mēs esam ļoti lielā krīzē. Mēs cenšamies ar skolēniem diskutēt par notikušo, taču es nezinu, vai mums ir vispār iespējams to izskaidrot, es šai traģēdijai neredzu iemeslu," saka M.Kaupinena. Ar skolēniem pēc šaušanas arodskolā šobrīd strādājot speciālisti no Sarkanā Krusta.
Lai pamanītu skolēnu problēmas un cīnītos pret vienaudžu vardarbību
skolā, skolai esot īpašs plāns. "Ja kāds saka, ka viņa skolā mobinga
nav, viņš melo, tas ir visur. Vadoties pēc plāna, mēs cenšamies to
novērst," saka M.Kaupinena. Trīs dienas nedēļā skolā strādājot
sociālais darbinieks, psihologa skolā neesot. "Protams, tas ir
nepareizi, bet tas nav mums uzdodams jautājums, kādēļ valstī psihologu
trūkst," bilst direktore. Jauniešiem Kauhajoki esot pietiekami lielas
iespējas, kā pavadīt brīvo laiku, — viņiem ir īpaši jauniešu centri,
kur attīstīt savus hobijus, pārsvarā sportu un mūziku.
Psihologu trūkums
Citā Kauhajoki pamatskolā, kur mācās pirmo līdz sesto klašu skolēni, šādu drošības pasākumu nav — skolas pirmajā stāvā Diena nesatika pat dežurantu. Skolotāja Soili Arola stāsta — par šaušanu skolēni uzzinājuši no vecāku rakstītajām satrauktajām īsziņām un zvaniem. Skolās gan Somijā ir aizliegts stundu laikā izmantot mobilos telefonus, taču todien bija izņēmums. "Lai skolēni nebūtu panikā, mēs centāmies viņus nomierināt, mājās vienus nelaidām, apzvanījām visus vecākus," saka S.Arola. Trešdien skolotāji pirmo mācību stundu veltīja traģēdijas iemeslu skaidrošanai, psiholoģisko palīdzību skolēniem snieguši Sarkanā Krusta darbinieki, jo arī šajā skolā nav psihologa.
"Somi paši un eksperti ārzemēs somu izglītības sistēmu atzīst par labāko pasaulē, matemātikā, ķīmijā, fizikā somu skolēni ļoti izceļas. Taču psihologu trūkums ir liela problēma. Par to prese Somijā jau sen daudz rakstījusi, tagad tam atkal pievērsta uzmanība," saka šobrīd Latvijā dzīvojošais somu žurnālists Juka Rislaki.
Arī Latvijā prese jau rakstījusi par psihologu trūkumu nelielo pilsētu un lauku skolās. Tiesa, Latvijā likums paredz vienu psihologa amata vienību uz 500 skolēniem rajonā vai pilsētā. Latvijā vairāk nekā pusē skolu ir psihologi.