vietā esošajai Latvijai. Apvienoto nāciju eksperti otrdien prezentētajā ziņojumā iesaka turīgajām valstīm līdz 2015.gadam ieguldīt 86 miljardus ASV dolāru, lai palīdzētu nabadzīgajiem pielāgoties globālās sasilšanas izraisītajām izmaiņām un novērst milzu traģēdiju.
Āfrika briesmās
Par pēdējās desmitgadēs biežāk piesaukto globālo parādību kļuvusī atmosfēras sasilšana ieņēma centrālo vietu arī ANO ikgadējā ziņojumā par cilvēces attīstību. Tieši tās izraisītās izmaiņas - plūdi, krastu noskalošana un lauksaimniecību iznīcinošs sausums - tiek uzskatīti par galveno traucēkli cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanai. Pirmie to izjutīs tie 2,6 miljardi cilvēku Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā, kuri dienā iztiek ar mazāk nekā diviem dolāriem. "Šī ietekme neparādās biržās un pasaules kopprodukta rādītājos. Taču sausums, vētras, plūdi un spriedze vidē kavē nabadzīgo centienus uzlabot savu un bērnu dzīvi," ziņojumā atgādināts par rietumos bieži vien gar ausīm palaistajiem notikumiem.
Globālās sasilšanas dēļ varētu sabrukt lauksaimniecība Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Tā rezultātā 600 miljoni cilvēku badotos un būtu atkarīgi no ārvalstu palīdzības, 400 miljoni kļūtu par malārijas upuriem, bet 200 miljoniem mājas aizskalotu plūdi. Savukārt līdz 2080.gadam jūras līmeņa celšanās apdraudēs 1,8 miljardus cilvēku piekrastes rajonos un vismaz sesto daļu liks pārvietot uz drošākiem reģioniem.
Problēmas daļēji varētu novērst, ja turīgās valstis finansiāli palīdzētu nabadzīgajām. ANO prasa ASV kā lielākajai piesārņotājai nosegt gandrīz pusi no vajadzīgās summas un nesola, ka tā drīz atgūs naudu.
Latvijai aizvien labāk
Eiropas valstīm pagaidām nopietnas problēmas nedraud, tādēļ nav pārsteigums, ka tās dominē dzīvošanai patīkamāko vietu saraksta augšgalā. Šogad pirmā vieta atvēlēta Īslandei, kas apsteigusi iepriekšējo sešu gadu līderi Norvēģiju, pateicoties citādai potenciālā dzīves ilguma aprēķināšanas formulai. Latvija jau otro gadu pēc kārtas palikusi 45.vietā un šoreiz ierindojusies tūlīt aiz abām kaimiņienēm Lietuvas un Igaunijas "augstas attīstības" valstu kategorijā. Tās no attiecīgi 41. un 40. vietas nokritušās uz 43. un 44. Šis saraksts tiek sastādīts, ņemto vērā reālos ienākumus uz vienu cilvēku, izglītības līmeni un prognozēto dzīves ilgumu, kas lielā mērā izriet no veselības aprūpes. Jāpiebilst, ka Latvijas savāktais punktu skaits ir lielāks nekā jebkad iepriekš. Pie mums prognozētais dzīves ilgums ir 72 gadi, par 15 gadiem vecāku analfabētu skaits tikai 0,3%, bet iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku 13 646 dolāri. Saraksts gan nav uzskatāms par ļoti aktuālu, jo tā sastādīšanai izmantoti 2005.gada dati.
Atsevišķās kategorijās Īslande nemaz nav labākā. Luksemburgā ir visaugstākais iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku - 60 228 dolāru, bet Japānā cilvēki dzīvo visilgāk - vidēji 82,3 gadi.
Dabīgi, ka saraksta lejasgalā ir Āfrikas valstis. Piemēram, Sjerraleonē divi no katriem pieciem bērniem nesasniegs pat 40 gadu vecumu. Tiesa, nepilnīgu datu dēļ sarakstā nav iekļautas kara plosītās Irāka, Afganistāna un Somālija, kur aina varētu būt vēl bēdīgāka.
***
Kas Latvijai jādara, lai uzlabotu pasaules klimatu?
Pēteris Strautiņš, Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts:
Pirmais, ko varētu izdarīt un kas neko daudz nemaksātu, un ar to pat varētu nopelnīt, ir veicināt zemju atmežošanu zemēs, kas nav vajadzīgas lauksaimniecībai. Valsts mežu pārvaldītajās teritorijās tas notiek plānveidīgi, bet privātajiem īpašniekiem būtu jāsaprot savas intereses - ko darīs ar savu zemi, vai izmantos lauksaimniecībai. Tā tiktu piesaistīta ogļskābā gāze. Otrkārt, ļoti nozīmīgi ir siltināt mājas, jo vairāk par pusi primāro resursu patēriņu ir apkurei. Padomju laikā būvētajās mājās to varētu samazināt līdz pat pusei. Līdz ar to samazinātos enerģijas patēriņš, kas joprojām lielākoties ir fosilais kurināmais.
Kā pasaules klimata izmaiņas skar Latviju?
Jānis Brizga, Pasaules dabas fonda pārstāvis:
Par to, ka Latvijas klimats mainās, tieši liecina meteoroloģiskie pētījumi - laiks paliek siltāks, dabā ekosistēmas mainās, mainās arī nokrišņu apjoms. Pastarpinātas ietekmes saistās ar iespējamām sociālekonomiskām izmaiņām. Piemēram, palielinoties klimata negācijām, pasaulē var palielināties migrējošo cilvēku skaits, kas meklē labākus dzīves apstākļus. Tas pārsvarā saistās ar mazo salu valstīm Okeānijā, arī Āfrikā. Eiropas Savienība ir viens no atvērtākajiem reģioniem šādai migrācijai. Lielbritānijas valsts kase pērn pasūtīja pētījumu, kā klimata izmaiņas ietekmēs ekonomiku. Ziņojums liecināja - ja turpinās tāda pati attīstība kā patlaban, tad klimata izmaiņu rezultātā pēc 40 gadiem kādi 20 procenti no IK aizies seku likvidēšanai.
Valstis
Dzīvošanai patīkamāko valstu saraksts
Islande
Norvēģija
Austrālija
Kanāda
Īrija
Zviedrija
Šveice
Japāna
Nīderlande
Francija
Somija
ASV
43. Lietuva
44. Igaunija
45. Latvija
47. Horvātija
53. Bulgārija
60. Rumānija
64. Baltkrievija
67. Krievija
76. Ukraina
96. Gruzija
171. Centrālāfrikas Republika
172. Mozambika
173. Mali
174. Nigērija
175. Gvineja - Bisau
176. Burkinafaso
177. Sjerraleone