Uribe savu brīvprātīgo uzstāšanos nodēvēja par "atklātu deklarāciju" un zem zvēresta neliecināja. Viņš paziņoja, ka jūtas medijos netaisni apsūdzēts par nelikumīgu telefona sarunu noklausīšanos un citiem pārkāpumiem.
Viņš kategoriski noliedza, ka būtu draudējis žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām, un deva detalizētu pārskatu par savas administrācijas sniegto atbalstu Kolumbijas tiesnešiem.
A. Uribe norādīja, ka sniegtais atbalsts nekādi nesaskan ar apsūdzībām, ka viņš darbojies pretēji taisnīgumam un noklausījies telefonsarunas.
Kolumbijas izlūkdienests, kurš sniedz informāciju tieši prezidentam, tiek turēts aizdomās par nelikumīgu spiegošanu, pildot Uribes un štāba priekšnieka Bernardo Moreno pavēles. Jūlijā tiesa izdeva Moreno aresta orderi.
Arests draudēja arī bijušajai izlūkdienesta vadītājai Marijai del Pilarai Urtado, bet viņai 2010. gadā izdevās aizbēgt uz Panamu.
"Mana valdība publiski nepiekrita dažu žurnālistu viedoklim, bet nekad nerīkojās tādā veidā, kas nesniegtu viņiem aizsardzību. Nekad, nekad man nav ienācis prātā pavēlēt veikt žurnālistu vai nevalstisko organizāciju vajāšanu," uzsvēra A. Uribe.
Bijušais prezidents ar savu aizstāvības runu nāca klajā mazāk nekā 24 stundas pēc tam, kad komisiju pameta viens no 15 deputātiem, kuri ir atbildīgi par Uribes darbības izmeklēšanu.
Līdz šim komisiju pametuši jau četri politiķi, no kuriem viens savu aiziešanu pamatoja ar iemesliem, kas saistīti "ar personisko drošību".
A. Uribe prezidenta amatā atradās no 2002. gada līdz 2010. gada augustam. Pašreiz viņš neieņem nekādu publisku amatu. Parlamenta komisijai tagad jāizlemj, vai sākt pret bijušo prezidentu oficiālu izmeklēšanu.