Krievijas Aizsardzības ministrijas izdevums Krasnaja Zvezda citē vienu no 58.armijas daļas virsniekiem — Denisu Sidristoju, kuram piešķirts ordenis par līdzdalību kaujās par Dienvidosetiju. "Mēs bijām mācībās salīdzinoši netālu no Dienvidosetijas galvaspilsētas," saka virsnieks. "Lejas Zaramahā — Ziemeļosetijas dabas rezervātā. Tur sēdējām pēc mācībām, bet 7.augustā pienāca komanda virzīties uz Chinvali. Sacēla trauksmi... Ieradāmies, izvietojāmies, bet jau 8.augustā tur sāka šaudīties ar tādu spēku, ka daudzi zaudēja galvu. Nē, visi zināja, ka gruzīni kaut ko gatavo, taču būtu bijis grūti iztēloties, ko redzējām patiesībā. Uzreiz pēc pusnakts sākās pilsētas un miera uzturētāju pozīciju masveida apšaude. Šāva no visiem ieročiem, ieskaitot ložmetējus."
Interneta izdevums Polit.ru atzīmē, ka neilgi pirms karadarbības sākuma Dienvidosetijā blakusesošajā Krievijas teritorijā notika mācības Kaukāzs—2008. Pēc mācību beigām armijas daļas tika nosūtītas uz Dienvidosetiju. Izdevums neizslēdz, ka Gruzija sāka karadarbību pašpasludinātajā republikā tieši pēc Krievijas karaspēka ievešanas tajā. Saskaņā ar līgumu, kas regulē krievu miera uzturētāju darbību Dienvidosetijā, jebkuras izmaiņas kontingenta sastāvā, kā arī papildspēku un bruņutehnikas ievešana vispirms jāsaskaņo ar Tbilisi.
Krievijas armijas papildspēku ievešanu Dienvidosetijā pirms 8.augusta apstiprina arī publikācija laikrakstā Permas ziņas. Jau 15.augustā šajā avīzē tika publicēts raksts, ka karadarbībā Dienvidosetijā iesaistīti no Permas izsauktie ārkārtas dienesta karavīri. Laikrakstā bija lasāms arī kāda Permas karavīra telefonsarunas fragments ar radiem: "Man ir ļoti maz laika. Klausies: mēs tur esam no 7.augusta. Nu, visa mūsu 58.armija. Tu droši vien skaties pa teļļuku, kas tur notiek? Šodien no Chinvali izsitāmies uz Vladikaukāzu pēc ieročiem. Tagad lauzīsimies atpakaļ. Viss, sauc. Pasveicini visus!"
Krievu mediji arī pievērš uzmanību datu neatbilstībai par Dienvidosetijā mirušajiem mierīgajiem iedzīvotājiem. Krievijas Ģenerālprokuratūras Izmeklēšanas komitejas darbiniekiem izdevies dokumentāli apstiprināt tikai 134 Dienvidosetijas iedzīvotāju nāvi, paziņoja komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins. Vēl vairāk — lielākā daļa bojāgājušo bija Dienvidosetijas bruņoto vienību karavīri, nevis civiliedzīvotāji, kā apgalvoja pašpasludinātās republikas varasiestādes. Agrāk Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoita apgalvoja, ka "gruzīnu agresijas" dēļ bojā gājuši vairāk nekā 1600 civiliedzīvotāju.