"Ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski esam izgājuši cauri visām krīzes bedrēm, un es neredzu iemeslu, kādēļ tuvākajā nākotnē mēs nevarētu vienoties. Kad viens zaglis aplaupa divus kaimiņus, nesaprotu, kādēļ kaimiņiem būtu jāstrīdas. Protams, ir nepatīkami piedzīvot banku krahu, izceļas iekšējas politiskās diskusijas, iespējams, tiek meklēti attaisnojumi," Kubiļus teicis intervijā nedēļas žurnālam Veidas.
Viņš paskaidroja, ka banku uzraudzības institūcijas gan Lietuvā, gan Latvijā ir pilnībā patstāvīgas, par tām atbild vietējās institūcijas. "Nevaru novērtēt, cik efektīva ir banku uzraudzība Latvijā. Lietuvas Banka neveic Latvijas Krājbankas darbības Latvijā uzraudzību," norādīja Lietuvas premjerministrs.
Kubiļus intervijā apgalvoja, ka pēdējā laikā saskata veiksmīgu reģionālās sadarbības attīstību gan ar Baltijas valstīm, gan Poliju, jo īpaši, risinot konkrētas stratēģiskās problēmas. "Tiek veidots vienots Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus, tiek veidoti elektrības pārvades līniju savienojuma punkti ar Poliju, Franciju, caur Igauniju arī ar Zviedriju. Tas, ka Eiropas Savienībā veidojas kopīga enerģētikas politika, ir visu triju Baltijas valstu un kaimiņzemes Polijas kopīgu pūliņu sasniegums," klāstīja Lietuvas premjers.
Jau vēstīts, ka piektdien, 2.decembrī, abu valstu premjeri Dombrovska vizītes laikā Lietuvā sarunā apmainījās ar informāciju par situāciju bankā Snoras un Latvijas Krājbankā. Pašlaik abu banku darbība ir apturēta un noguldītājiem garantētā apmērā tiks izmaksāti noguldījumi. Līdz ar to pašlaik svarīgākais ir koncentrēties uz negatīvā efekta samazināšanu ekonomikā, kā arī, izvērtējot nākotnē iespējamās investīcijas, it īpaši finanšu sektorā, pastiprināta uzmanība jāpievērš investoru patiesajiem nodomiem un kvalitātei, vienojās Dombrovskis un Kubiļus.
Latvijas nozīmīgākais priekšnosacījums Visaginas AES būvniecībai līdz šim bijis projekta ekonomiskais izdevīgums, tomēr saskaņā ar aprēķiniem Visaginas AES ražotā elektroenerģija būs konkurētspējīga Baltic Nord Pool Spot tirgū. Līdz ar to Latvija apliecināja gatavību virzīties uz šā projekta īstenošanu.
Paredzēts, ka daļa no AES būvniecības darbiem tiks uzticētas vietējām Baltijas valstu kompānijām, tostarp Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piedalīties Visaginas AES būvniecībā.
Enerģētisko vajadzību nodrošināšanai Lietuva sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju plāno līdz 2020.gadam uzbūvēt jaunu AES netālu no Ignalinas AES, kas saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām pilnībā pārtrauca darboties 2009.gada nogalē.