Lagarda norādīja, ka pēdējos gados piedzīvotais bēgļu plūsmas pieaugums līdz rekordlieliem apmēriem tuvākajā nākotnē tikai pastiprināsies.
"Dažas valstis bijušas gatavas uzņemt lielas bēgļu plūsmas un darījušas visu, lai sniegtu viņiem ēdienu un pajumti," blogā SVF mājaslapā raksta Lagarda. "Citām, ir īpaši attīstītajām valstīm, būtu jānoskaidro, kā tās var paplašināt savas iespējas uzņemt vairāk bēgļu."
"Demogrāfija, globalizācija un vides degradācija nozīmē to, ka migrācijas spiediens uz robežām tuvākajās desmitgadēs, visticamāk, pastiprināsies. Un pārrobežu izaicinājumi prasa pārrobežu risinājumus," norādīja Lagarda.
Viņa atzina, ka valstīm ir grūtības integrēt imigrantus, taču ilgtermiņā to ekonomikas būs ieguvējas.
"Imigranti var palielināt valsts darbaspēku, veicināt investīcijas un paātrināt izaugsmi," raksta Lagarda. "Piemēram, provizoriskās SVF aplēses rāda imigrantu mērenu pozitīvu ietekmi uz izaugsmi ES valstīs."
Migrācija arī var palīdzēt risināt problēmas, ko rada novecojošā sabiedrība virknē attīstīto valstu un mazināt spiedienu uz pensiju un veselības aprūpes sistēmām.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 798 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.