Pēc laikraksta informācijas avota vārdiem, pacelšanās laikā Jak-42 kabīnē sakari nav bijuši pietiekami skaļi un starp komandieri un otro pilotu varēja rasties nesaprašanās. Atbilstoši IK versijai, pēc lidmašīnas izbraukšanas aiz pacelšanās joslas robežas otrais pilots, pretēji loģikai, varēja ieslēgt forsētas pacelšanās režīmu. Tajā pašā laikā komandieris varēja nospiest bremzes, izlemjot, ka šādos apstākļos labāk atlikt pacelšanos. Tādējādi, ja pirmais un otrais pilots pieņēmuši savstarpēji izslēdzošus lēmums, tas varēja novest pie lēnas augstuma uzņemšanas un sadursmes ar antenu.
Par labu šai versijai liecina Jak-42 bremzēšanas pēdas, kas atrastas uz pacelšanās un nosēšanās joslas. Izmeklētāji tāpat secinājuši, ka lielākā daļa komandiera un otrā pilota sarunu nav ierakstītas, jo lidotāji sarunājās tieši, neizmantojot rāciju, tādēļ pilnībā rekonstruēt viņu sarunas nebūs iespējams.
Laikraksts arī piebilst, ka par vēl vienu cēloni apkalpes nesaskaņotai rīcībai varējušas kļūt komandiera un otrā pilota personiskās domstarpības. Abu lidotāju savstarpējās attiecības bijušas sliktas un viņu starpā pastāvējusi konkurence – otrais pilots agrāk pats strādājis par apkalpes komandieri.
Iepriekš izmeklētāji jau secināja, ka avarējušais Jak-42 atradās labā stāvoklī un visi lidmašīnas tehniskie parametri atbilda normām. Šos secinājumus apstiprināja arī vienīgais aviokatastrofā izdzīvojušais, Jak-42 aviācijas un radioelektroniskā aprīkojuma inženieris Aleksandrs Sizovs. Pēc viņa vārdiem, nedz sagatavojot Jak-42 lidojumam, nedz paša lidojuma laikā nav bijis nekādu tehnisku problēmu.
Jāatgādina, ka sakarā ar Jak-42 avāriju ir ierosināta krimināllieta pēc panta – Lidojuma drošības noteikumu pārkāpums, kas izraisījis divu vai vairāku personu nāvi, un šo krimināllietu izmeklē Krievijas Izmeklēšanas komitejas Galvenā izmeklēšanas pārvalde. Tāpat ar aviokatastrofas izmeklēšanu nodarbojas NVS Starpvalstu aviācijas komiteja.